Igaunija, pēc statistikas datiem, ir otrā lielākā investorvalsts Latvijā. Pagaidām ziemeļu kaimiņzemē Latvijas uzņēmēju ir skaitliski maz, taču tie, kuri tur jau strādā, uzskata, ka Igaunijas tirgus paver lielisku iespēju ne tikai paplašināt uzņēmējdarbību Baltijas valstīs, bet arī nodrošināt iespējamu paplašināšanos Skandināvijas virzienā, ziņo LTV Panorāma.
ASV vēstnieka vietniece Latvijā Kerina Maklelanda apmeklēja Ludzu, lai iepazītos ar šo pierobežas pilsētu. Diplomāte tikās ar Ludzas novada pašvaldības vadību, domes deputātiem un novada uzņēmējiem.
Līdz 2020.gadam Rēzeknei ir jākļūst par pievilcīgu tūrisma galamērķi, par brīvā laika pavadīšanas vietu Latgales reģiona iedzīvotājiem, pilsētu Latgales sirdī ar spēcīgu latgalisko identitāti, - tāds ir mērķis izstrādātajai Rēzeknes kultūrtūrisma attīstības koncepcijai.
Monster X amerikāņu šova Eiropas tūres viena no pieturvietām šogad bija Arēna Rīga. Sacensībās, kas vairāk gan tiek uzskatītas par šovu skatītājiem, dalībnieki ar pārbūvētiem spēkratiem sacenšas dažādos elementos -- lēkšanā pāri autolūžņiem, drag reisā, kā arī frīstailā, kurā katrs rāda, uz ko vien spējīgs!
Intervija ar Latvijas prezidentu Andru Bērziņu
Turpinās projekta „Preiļu novada izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība" realizācija. Tā mērķis ir veicināt novada izglītības iestāžu konkurētspēju, izglītības pakalpojumus un bērniem draudzīgas un drošas vides pieejamību.
Ikviens Latvijas zemnieks, kurš, strādājot lauku darbus, ir pratis izveidot skaistu un sakoptu lauku sētu, šovasar tika aicināts pieteikties konkursam "Skaistākā lauku saimniecība". Pieteicās nedaudzas -- tikai 25 saimniecības, lai gan, pēc konkursa rīkotāju domām, Latvijā kārtība un sakoptība vērojama daudzās lauku sētās katrā novadā. Šodien Melngalvju namā notika konkursa uzvarētāju apbalvošana, bet pirms tam uz vienu no konkursā pieteiktajām saimniecībām Apes novadā devās Maija Migla.
Rēzeknes Valsts ģimnāzijā jau trešo gadu notika pasākums, kas veltīts Eiropas valodu dienai. Pirmajā konkursa daļā skolnieki prezentēja sagatavotos mājasdarbus- radio staciju konkursu, kur raidīja četrās valodās- sporta ziņas angļu, kriminālziņas krievu, laika ziņas vācu valodā, bet pārraide senioriem latviski.
Tiem, kuriem apnicis vērot, cik veiksmīgi kaimiņos darbojas nelegālas alkohola un citu akcīzes preču tirgotavas, kopš vasaras ir pavisam vienkārša iespēja darīt kaut ko, lai pieliktu tam punktu. Par nelegālo rūpalu policijai var paziņot, ieklikšķinot adresi interaktīvā Latvijas kartē internetā.
Aušana ir viena no senākajām mākslas nozarēm pasaulē, kurā,nu ir iespēja apgūt un pilnveidot savas prasmes arī Preiļu novada Dienas centra apmeklētājām. Jau no oktobra sākuma daudzas nevajadzīgas drēbes te pārtop kamolīšos, lai pavisam drīz pārdzimtu skaistos grīdceliņos
Kopš vasaras sākuma Jelgavas centrs pārvērties lielā būvlaukumā - tiek mainīts ūdensvads un paplašināta brauktuve. Tik plaši un dziļi rakumi te nav bijuši, un uz brīdi atkal ir pavērusies senā Jelgava. Vēsturnieki atraduši dažādas senlietas, kas ļauj izstāstīt nevienu vien interesantu stāstu, un atgādina, par to skaudro likteni, ko izdzīvojusi viena no Latvijas lielākajām pilsētām.
Blakus Rēzeknes pilskalnam šobrīd atrodas Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs "Zeimuļs", bet no 9tā līdz 13ajam gadsimtam šeit bija seno latgaļu pils. Šobrīd kā vēsturiska liecība no tiem laikiem saglabājušās vien pilsdrupas.
Kāda ir dzīve sociālās aprūpes namos -- to zina tie, kas tur dzīvo, strādā vai apciemo savus mīļos. Kopš bērnības paralizētā Anita Arikāne ļāvusi ielūkoties panisonāta ikdienā ikvienam, kas ielūjojies viņas profilā interneta portālā "draugiem.lv". Sociālās aprūpes nama "Gauja" vadībai ieraksti virtuālajā dienasgrāmatā likuši atteikties no turpmākās sadarbības ar atklāto iemītnieci. Vai savu domu izpaušana ir pietiekams iemesls līguma laušanai, būs jāskaidro tiesībsargam.
Aprakstītas māju sienas, patvaļīgi grafiti zīmējumi, pieturvietās sadauzīti stikli, izrauti apstādījumi un nolauzti kociņi-- Rēzeknes pilsētā šādi tīšu prāt nodarīti postījumi pēdējā laikā notiek regulāri.
No Vecrīgas - tuvāk Brīvības piemineklim. Šodien jurģi bija Okupācijas muzejam. Darbinieki pārcēlās uz bijušās ASV vēstniecības telpām, lai muzeja ēku un ekspozīciju varētu modernizēt.
Krāslavas kultūras namā valda rosība, grāmatu izdevēji steidz izņemt no kastēm grāmatas un salikt tās uz galda, lai iedzīvotāji varētu apskatīt un iegādāties.
Mazākumtautību bērniem latviešu valoda jāapgūst pēc iespējas agrāk. Šis mērķis izvirzīts par Latviešu valodas aģentūras nākamo trīs gadu prioritāti. Latviešu valodas mācīšanas pasākumiem šogad no valsts budžeta grozījumiem saņemti 118 tūkstoši latu.
Jau no 2009.gada Ludzas slimnīcā ievērojami samazināts sniegto pakalpojumu skaits, taču 4 miljonus lielais kredīts, kas tika ņemts ēkas būvdarbu pabeigšanai ir jāatmaksā.
Vai Latvijas pilsoņi jau avansā ir piekrituši latus nomainīt pret eiro, jo tas bija viens no priekšnosacījumiem dalībai Eiropas Savienībā? Jurisprudences ekspertiem ir dažādi viedokļi. Tomēr, tā kā runa ir par politisku izšķiršanos, nevarētu būt strikti aizliegts vēlreiz izzināt sabiedrības viedokli arī ar referenduma starpniecību.
Daugavpils novadā top neparasta ēka no salmu ķīpām. Īpašs projekts no vairākiem aspektiem. Pirmkārt, būvniecībā dominējošie ir videi draudzīgi no dabas aizgūti materiāli - salmi, koks, māls.
Projekta "Build up skills" ietvaros Rēzeknes Augstskolā notika reģionālā konference" Energoefektivitāte un būvniecībā strādājošo kvalifikācija". Tajā diskutēja par aktuālo būvniecībā, kā arī dalījās pieredzē par ēku siltināšanu.
Vēl pirmās Latvijas laikā Baltijas jūrā bieži varēja sastapt mazākos no zobvaļiem - cūkdelfīnus jeb jūras cūkas, un tos pat zvejoja. Tagad šo jūras zīdītāju skaits ir tik mazs, ka iekļauti Eiropā sevišķi apdraudēto sugu sarakstā. Cūkdelfīni sastopami vien Vācijas, Polijas, Dānijas, Zviedrijas ūdeņos. Iespējams, tie iemaldās arī Lietuvas un Latvijas piekrastē. Lai noskaidrotu cūkdelfīnu skaitu Baltijas jūrā, daudzu valstu pētnieki, arī Latvijas, veic cūkdelfīnu akustisko monitoringu. Taču izskatās, ka ne visiem pa prātam ir zinātnieku darbošanās.
Eiropas parlaments tā ir milzīga ēka, darbu šeit varētu salīdzināt ar skudru pūzni. Šeit strādā divdesmit septiņu Eiropas savienības dalībvalstu deputāti - kopskaitā 754, no tiem deviņi deputāti no Latvijas.
15 stundu ilgais ceļš no Sanktpēterburgas šodien daudziem vilciena pasažieriem bija vēl par stundu ilgāks. Vilciens ienāca Rīgas stacijā vēlāk, jo tā mašīnists bija cerējis gūt papildu peļņu, nelegāli ievedot cigaretes. Muitā stāsta - kontrabandistiem dzelzceļš vienmēr bijis iecienīts un pēdējā laikā tā popularitāte pieaug.
"Vosorys saulgrīžu burvesteibys", - tā sauc šodienas pirmizrāde. To tulkojusi Monika Zīle un tas jau ir kārtējais Daugavpils teātra iestudējums latgaliešu valodā, kā apliecinājums piederībai savam novadam un saviem skatītājiem.
Četri Latvijas uzņēmumi šodien saņēmuši Zviedrijas Biznesa gada balvu. Šāds pasākums notiek jau ceturto reizi, un šogad tam zināmu ekstravaganci piešķīra starptautiski atzītā lektora un grāmatu autora Aleksandra Barda klātbūtne un lekcija par tematu "Dzīve pēc kapitālisma". Ekscentriskais zviedru izklaidētājs, sociālais teorētiķis un ekonomikas doktors Aleksandrs Bards daudziem pazīstams kā jaunās sabiedriskās formācijas netokrātijas idejas autors. Pirms trim gadiem, krīzes zemākajā punktā, viņš paredzēja Latvijai ātru atgūšanos, taču tagad norāda, ka tie ir īstermiņa sasniegumi.
Rēzeknes pilskalns- Pilsētas pirmsākums un šūpulis. Kādreiz tas pulcēja daudzus pilsētas iedzīvotājus un viesus, te notika dažādi kultūras pasākumi, tagad, tas nereti tiek izmantots par " tusiņu" vietu.
"Kamēr mana bijusī slimnīca man nemaksās 6900 eiro algu mēnesī un neapmaksās 6 nedēļas atvaļinājuma, es palikšu Vācijā. Tā šodien saviem kolēģiem -- Latvijas mediķiem -- sacīja plaušu ķirurgs Uldis Kopeika, kurš Stradiņa slimnīcu Pārdaugavā nomainījis pret Betānijas slimnīcu Rūras ielejā. Un šodien, kad Latvijas mediķu arodbiedrība aicina Saeimas deputātus nebalsot par nākamā gada budžetu, kas medicīnai nenodrošina pat 3 procentus no iekšzemes kopprodukta, Kopeika saka īsi -- kamēr visi kopā nepateiks, ka par šādu naudu nestrādās, nekas nemainīsies.
Pirms četriem gadiem par godu Latvijas deviņdesmit gadu svinībām pirmo reizi visos četros reģionos tika organizēta spēle jauniešiem -- Jaunie Rīgas sargi.
Uz godīgu sarunu internetā par to, ko bērni no vecākiem parasti slēpj, izprovocējuši bērnu tiesību aizstāvji. Vairāk nekā 2000 nepilngadīgu draugiem.lv lietotāju izstāstījuši par savām attiecībām ar alkoholu, cigaretēm un narkotikām. Secinājumi nav nekāds jaunatklājums, bet speciālisti cer uz vecākiem. Varbūt vecāki vairs neticēs, ka kabatā atrastās šķiltavas pieder draugam, ka interesēsies, ko bērns dara vēlā vakara stundā skopā ar draugiem, un Līgo vakarā paši nelies alu sava pusaudža glāzē.
Pirkt, pārdot un nolūkot sev līgavu vai līgavaini -- Nautrēnu pagasta Rogovkā gadu no gada ar šādu mērķi ik rudeni tiek rīkoti - Smotra tiergi. Arī šogad, kad lielie rudens darbi apdarīti, Nautrēnu pagasta ļaudis dodas uz Rogovkas centru. Sabraukuši pārdevēji, piedāvājot dažnedažādākās preces, arī pircēju netrūkst.
Rīgas Nacionālajam Zooloģiskajam dārzam apritēs simtā pastāvēšanas gadadiena. Par godu jubilejai šogad izdota pastmarku sērija ar zooloģiskā dārza iemītnieku foto, kā arī izkaltas pieci tūkstoši jubilejas monētu. Rīgas zoodārza iemītnieku skaits gadsimta laikā no dažiem desmitiem dzīvnieku pieaudzis līdz vairāk nekā trijiem tūkstošiem. 90 no Mežaprakā apskatāmajām dzīvnieku sugām ierakstītas sarkanajā grāmatā. Par Rīgas Zooloģiskā dārza ilgā mūža līkločiem stāsta Madara Rudzīte.