Krievijas noteiktā pārtikas importa embargo pirmie upuri izrādījušies Maskavas zoodārza lāči, kuriem poļu āboli un holandiešu dārzeņi līdz šim ir bijuši būtiska ēdienkartes sastāvdaļa, ziņo AFP.
Latvijā minimālā alga ir 4,5 reizes zemāka nekā Francijā, tomēr lielākā daļa ēdamlietu veikalos maksā apmēram tikpat, cik šajā gardēžu zemē.
Pat Eiropas turīgās valstis piemēro samazināto Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai, bet Latvija ir starp piecām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurās to nedara, ceturtdien vēsta laikraksts «Dienas Bizness».
Krievija un tās izveidotā Muitas savienība varētu noteikt pagaidu ierobežojumus pārtikas preču ievešanai no Ukrainas un tranzītam caur tās teritoriju, ziņo LETA-KORRESPONDENT.
Aizvadītā gada decembrī salīdzinājumā ar novembri preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 12,2% un importa – par 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.
Kopumā Baltijas iedzīvotāji dzīvo mazāk taupīgi nekā pirms gada. Latvijā 25%, Lietuvā un Igaunijā pa 19% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem atzīst, ka iegādājas par daudz pārtikas, kā rezultātā to kā pārpalikumu nākas izmest, liecina pētījumu kompānijas "GfK" un biznesa portāla "Nozare.lv" veiktais pētījums.
Japānā ar pārtiku saindējušies jau 1400 cilvēki, ziņo LETA-AFP.
Cilvēki, kuriem pērn trūcis pārtikas, bija izņēmums, un šāda situācija biežāk pieredzēta krīzes gados, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja "Ziedot.lv vadītāja" Rūta Dimanta.
Tikai 27% jauniešu ikdienā pievērš uzmanību uzturā lietoto produktu sastāvam - kaloritātei, tauku, sāls un cukura daudzumam tajos, secināts Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas (LDUSA) sadarbībā ar "OmnicomMediaGroup" septembrī veiktajā aptaujā.
Latvijā pārtikas iegāde mājsaimniecībām veido piekto daļu no visiem izdevumiem. Citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotājiem par maizes, piena vai gaļas cenām jāraizējas mazāk, jo tajās pārtikas iegādei tiek tērēti vidēji 13 procenti no kopējiem maksājumiem.
Izrādās, ka dabiskā veidā audzēti augi, kuriem pašiem jāaktivizē aizsardzības mehānismi, izaug spēcīgāki un satur vairāk antioksidantu, nekā ķīmiski audzētie.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktie mājsaimniecību budžetu apsekošanas dati liecina, ka 2012. gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumi uz vienu ģimenes locekli sasnieguši 198 latus mēnesī, kas ir par 5,7% vairāk nekā gadu iepriekš.
Pāreja uz eiro ir ļoti nopietns solis mums visiem - ne tikai uzņēmumiem, bet arī katrai ģimenei, katram cilvēkam.
Aprīlī salīdzinājumā ar martu preču eksporta vērtība palielinājusies par 5%, bet importa vērtība samazinājusies par 0,5%. Pieauga pārtikas rūpniecības ražojumu eksports un imports, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Zviedrijā veiktie pētījumi liecina, ka paliekot siltākiem laika apstākļiem, samazināsies gaļas pieprasījums. Saskaņā ar publicētajiem ziņojuma datiem, 20% izmesto atkritumu atmosfērā rodas no pārtikas atkritumiem.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) ir neizpratnē par to, kāpēc tā dēvētajā zirgu gaļas skandālā ir iesaistīti tikai atsevišķu Latvijas uzņēmumu produkti un pārbaudēm tiek pakļauti vietējie uzņēmumi, taču nekas vēl nav dzirdēts par importa produkcijas pārbaudēm.
Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) izplatītās ziņas par zirga gaļas atklāšanu "Kuršu zemes" ražotajos gaļas konservos "Maxima" preventīvi, sākot ar šodienu, aptur vairāku minētā ražotāja gaļas konservu tirdzniecību, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja "Maxima" pārstāvis Ivars Andiņš.
Par pilnvērtīgu un veselīgu pārtiku ģimenes Latvijā maksā ievērojami vairāk nekā kaimiņvalstīs. Pērkot pārtikas preces ar atlaidēm, Latvijas iedzīvotājiem tās izmaksā aptuveni tikpat, cik Lietuvas iedzīvotājiem bez atlaidēm.
Aptuveni puse no visā pasaulē saražotās pārtikas, kas ir apmēram divi miljardi tonnu, tiek gluži vienkārši izmesta, apgalvo britu zinātnieki.
Saskaņā ar pašvērtējumu tikai 14 procentus iedzīvotāju pašlaik varētu uzskatīt par turīgiem – viņiem pietiek naudas gan pārtikai, gan apģērbam, gan ilgtermiņa lietošanas preču iegādei, liecina pētījumu centra SKDS šāgada oktobrī veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Saskaņā ar pašvērtējumu tikai 14% iedzīvotāju patlaban varētu uzskatīt par turīgiem – viņiem pietiek naudas gan pārtikai, gan apģērbam, gan ilgtermiņa lietošanas preču iegādei. Vienlaikus vairāk nekā trešā daļa būtu uzskatāmi par ļoti trūcīgiem - 10% respondentu atzinuši, ka viņiem naudas nepietiek pat pārtikai, bet 28% finansiālas grūtības rada apģērba iegāde, liecina pētījumu centra SKDS šā gada oktobrī notikušās aptaujas dati.
Absolūtais vairākums (93%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka būtu jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pārtikas produktiem (69% - noteikti jā; 24% - drīzāk jā).
Šī gada trešajā ceturksnī daudziem pārtikas produktiem Rīgas veikalos būtiski pieaugušas cenas, neskatoties uz to, ka tika samazināta pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likme. Savukārt lētāki kļuvuši vietējie dārzeņi, portālu "Delfi" informēja lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
Pasaulei draud jauna pārtikas krīze, jo pēdējā laikā ir krasi cēlušās graudaugu cenas, otrdien brīdināja Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO).
Latvijas mājsaimniecībās pērn tāpat kā iepriekšējos gados turpinājušas taupīt uz uztura rēķina, krasi samazinot kartupeļu patēriņu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati par pārtikas produktu patēriņu mājsaimniecībās 2011.gadā.
Latvijā pagājušajā gadā pārtikas produkti un bezalkoholiskie dzērieni bija dārgākie Baltijas valstīs, turklāt mūsu valstī šie produkti maksāja tikai nedaudz mazāk kā tādās pārtikušās Eiropas Savienības (ES) zemēs kā Portugāle, Spānija un Nīderlande, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" piektdien publiskotie salīdzinošie dati par cenu līmeņiem bloka zemēs.
Inficēšanās ar salmonelozi Jēkabpils pirmsskolas izglītības iestādē (PII) "Zvaniņš" iemesls ir pārtika, - tā šodien telefonsarunā pašvaldības administrāciju informējusi Slimību profilakses un kontroles centra Infekciju slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāja Anita Brila.
Lai veicinātu vietējo pārtikas ražotāju konkurētspēju, zemkopības ministre Laimdota Straujuma rosinājusi samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem no pašreizējiem 22% līdz 12%.
Lielākā Latvijas bagātība ir zeme bez dabas kataklizmām, intervijā laikrakstam „Latvijas Avīze” izteicis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, vēršot uzmanību uz to, ka ne velti Latvijā zemi iepērk dāņi un vācieši – proti, pasaulei pārtiku vajadzēs arvien vairāk. Tāpēc jāatbalsta vietējie zemnieki, uzskata ministrs.
Pievienotās vērtības nodokli (PVN) varētu pārskatīt pārtikai, kas ātri bojājas, raksta Dienas Bizness.
Pašlaik nav acīmredzama iemesla pārtikas cenu kāpumam nākamgad, laikrakstā "Dienas Bizness" paudis Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.