Lai mazinātu plūdus Daugavpils novadā, atsevišķi Latgales zemnieki par risinājumu uzskata Daugavpils HES celtniecību, šādu pārsteidzošu sabiedrībā nepopulārās Daugavpils spēkstacijas idejas aizstāvības atdzimšanu pirmdien apraksta "Dienas bizness".
Baltijas valstu zemnieku saņemtie tiešie maksājumi patiešām esot dramatiski zemi, un Eiropas Parlaments šim jautājumam pievērsīs īpašu uzmanību, pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieku petīcijas saņemšanas teicis Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs.
Eiropas Parlamenta piedāvājums visu dalībvalstu zemniekiem lauksaimniecības tiešmaksājumus nodrošināt vismaz 65 procentu apmērā no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa ir solis pareizā virzienā, bet tomēr nav pietiekams, un Latvija joprojām iestājas, ka visām dalībvalstīm jāsaņem vismaz 80 procenti.
Piena iepirkuma cena pietuvojusies sarkanajai līnijai, kas var apdraudēt nozari, otrdien raksta "Dienas Bizness" (DB).
ASV Senāts atbalstījis likumprojektu par izdevumu mazināšanu lauksaimniecībai, kas paredz ieekonomēt 23,6 miljardus ASV dolāru (13 miljardus latu) 10 gadu laikā, vēsta ārvalstu mediji.
Lauku atbalsta dienests paziņoja, ka ir sācies pieteikumu pieņemšanas laiks, lai piedalītos piecos dažādos konkursos, kas veicinās lauksaimniecības darbību un nodarbinātību lauku teritorijās, dažādos ar lauksaimniecību nesaistītus pasākumus, attīstīs peļņas gūšanas alternatīvus avotus lauku reģionos un radīs konkurētspējīgus lauksaimniecības uzņēmumus Latvijā.
Valsts AS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" (Hipotēku banka) pirmdien sāks reģistrēt pieteikumus lauksaimniecības zemes iegādes kreditēšanas programmas aizdevumiem, portālu "Delfi" informēja Zemkopības ministrijā (ZM).
Arī 2013.gadā Latvijas lauksaimnieki varēs saņemt pārejas nacionālo atbalstu pie tiešmaksājumiem, ceturtdien vienojušās atbildīgās Eiropas Savienības institūcijas, portālu "Delfi" informēja Zemkopības ministrijā (ZM).
Neskatoties uz subsīdijām, prognozēm par pārtikas audzēšanas perspektīvu un vizuālajam iespaidam, ka ušņu un krūmāju lauki salīdzinājumā ar deviņdesmitajiem gadiem izzuduši, skaitļi liecina – izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes apjoms Latvijā būtiski nemainās, un tas ir divreiz mazāks nekā pirms kara.
Pērn, salīdzinot ar 2010.gadu, ražotāju cenu indekss lauksaimniecībā pieauga par 18,0% Augkopības produkcijai ražotāju cenas kāpušas par 22,7%, lopkopības produkcijai – par 13.,1%, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ko ietekmēja ražošanas resursu – degvielas, elektroenerģijas, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, lopbarības graudu sadārdzinājums.
Vācijas parlamentā ir laba izpratne par nevienlīdzīgajiem konkurences apstākļiem, kādos strādā Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu lauksaimnieki, saņemot vismazākos lauksaimniecības tiešos maksājumus visā Eiropas Savienībā (ES), kā arī ir atbalsts šīs problēmas taisnīgam risinājumam jaunā ES daudzgadu budžeta ietvaros. To otrdien, 20.martā, pēc tikšanās ar Vācijas Bundestāga deputātiem uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Lai iepazītos ar lauksaimnieku situāciju Latvijas laukos, trešdien vizītē Latvijā ieradīsies Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu žurnālisti un ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Dačiana Čaloša galvenais runasvīrs Rodžers Vaits, informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) un "Zemnieku saeima".