Tieši tā rīkojās sarkanarmija “atbrīvotajās” teritorijās. Padomju armijas kapteinis Jānis Grīnvalds savā dienasgrāmatā raksta: "Pārsteidz dīvainā bauda, kuru dažiem sagādā cūciskas un riebīgas izdarības un pat nešķīstības. Piemēram, es uzskrēju labā dzīvoklī virsū leitnantam Agafonovam, partorgam, bataljona biroja loceklim, kad viņš istabas vidū uz tepiķa kakāja. Viņš idiotiski savieba seju un turpināja riebīgo ceremoniju. Bija meistari, kuri nokārtojās uz galda, daži virtuozi gultās uz pēļiem. Piekakātu istabu bija daudz.”
Tieši tā rīkojās sarkanarmija “atbrīvotajās” teritorijās. Padomju armijas kapteinis Jānis Grīnvalds savā dienasgrāmatā raksta: "Pārsteidz dīvainā bauda, kuru dažiem sagādā cūciskas un riebīgas izdarības un pat nešķīstības. Piemēram, es uzskrēju labā dzīvoklī virsū leitnantam Agafonovam, partorgam, bataljona biroja loceklim, kad viņš istabas vidū uz tepiķa kakāja. Viņš idiotiski savieba seju un turpināja riebīgo ceremoniju. Bija meistari, kuri nokārtojās uz galda, daži virtuozi gultās uz pēļiem. Piekakātu istabu bija daudz.”