Jekaterina Karceva: Cilvēki idealizē Eiropu un nenovērtē Krieviju 4

Kad Jekaterina mācījās skolā, reformas ietvaros krievu skolās tika ieviesta bilingvālā mācību sistēma. Intervijā mūsu korespondentam Viktoram Jelkinam Jekaterina pastāstīja par dzīvi Krievijas galvaspilsētā un Latvijas jauniešu perspektīvām Eiropā un Krievijā.      

Kāpēc nolēmāt aizbraukt uz Krieviju, nevis kādu citu Eiropas valsti?

Manas angļu valodas zināšanas nebija pietiekami labas, tādēļ nevarēju studēt angliski. Turklāt ar Eiropu mani nekas nesaistīja, bet ar Krieviju – gan. Mani vecvecāki ir dzimuši Krievijā. Vectētiņš dzima un auga Dedovskā, Maskavas apgabalā, vecmāmiņa – Ivanovo.

Ko jums nozīmē Krievija?

Tā ir etniskā dzimtene.

Jūs bijāt nepilsone, kāpēc izgājāt naturalizācijas procedūru, ja vēlējāties saistīt dzīvi ar Krieviju?

Kad saņēmu Latvijas pilsonību, neplānoju braukt uz Krieviju. Tolaik vēl nebija likuma, kas ļauj nepilsoņiem bez vīzas šķērsot Krievijas robežu. Mans tēvs nodarbojas ar biznesu, un pilsoņa pase palīdzēja atrisināt problēmas, kuras bija radušās sakarā ar to, ka viņš bija nepilsonis. Lēmumu par naturalizāciju pieņēma visa ģimene.

Kad jūs nolēmāt braukt uz Krieviju?

Kad pabeidzu 12.klasi kādā no Rīgas skolām, man patika iespēja studēt krievu valodā vienā no lielākajām Maskavas augstskolām. Es mācījos skolā 2004.gada Izglītības reformas laikā, kad visas krievu skolas pārgāja uz bilingvālo mācību sistēmu. Likums noteica priekšmetu skaitu, kas bija jāapgūst latviešu valodā. Es biju to skolēnu vidū, kuri pirmie saskārās ar šo jauninājumu.

Vai jūs piedalījāties protesta akcijās, kuras tika rīkotas pret 2004.gada Izglītības reformu?

Es nebiju Krievu skolu aizstāvības štābā, taču protesta akcijā es piedalījos, to darīja visa mana klase, jo vēlējāmies pabeigt skolu krievu valodā. Varat iedomāties situāciju – ķīmiju bijām mācījušies dzimtajā valodā, bet mums paziņo, ka eksāmens būs latviešu valodā. Pielāgoties bija grūti. Radās negatīva attieksme – tā vietā, lai apgūtu priekšmetu, nācās mācīties terminus.

Kāpēc, neskatoties uz protestiem, 2004.gada reforma tika īstenota?

Protesta akcijās piedalījās ļoti liels cilvēku skaits. 2004.gada februārī ielās izgāja 20 tūkst. cilvēku, maijā – 50 tūkst. Tas bija neticami, jaunieši ar vecāku un skolotāju atbalstu mēģināja panākt, lai viņiem ļautu mācīties krievu valodā. Toreiz mēs aktīvi apspriedām politiskos notikumus un jūtamies kā sabiedrības daļa, kurai ir tiesības izteikties. Taču vasarā daudzi izbrauca no pilsētas un nomierinājās. Rezultātā mūsu vienotība izjuka. Līdz uzvarai mums bija palicis pavisam maz. Kāpēc reforma tomēr notika? Interesants jautājums, it īpaši gaidāmās 2018.gada reformas kontekstā. Iespējams, kāds izdarīs secinājumus.

Pastāstiet, kāda ir Krievijas iedzīvotāju reakcija, kad viņiem kļūst zināms, ka esat no Latvijas.

Attieksme ir normāla, tiesa viņi jauc Latviju un Lietuvu. Bija gadījums poliklīnikā – pavecs ārsts man jautāja, kā krievi dzīvo Latvijā, kas ir SS maršs, kas ik gadu notiek martā. Sakarā ar to maršu vienmēr jūtos neērti, kauns par savu valsti. Cilvēkus šokē, ka 16.martā Rīgā notiek SS leģionāru gājiens.

Kāpēc tik daudzi darbspējīgi cilvēki brauc uz Eiropu, nevis attīsta vietējo ražošanu?

 Lai attīstītu iekšējo tirgu, nepieciešama ne tikai cilvēku vēlēšanās, bet vajadzīgs arī valsts atbalsts. Cilvēki tiecas pēc augstāka dzīves līmeņa. Taču pastāv problēma – aizbraucot uz ES valstīm, Latvijas iedzīvotājiem ir grūti iekārtoties augstā amatā. Viņi strādā pakalpojumu jomā, noliktavās, viņiem piedāvā fizisko darbu. Kāds mans draugs jau 6 gadus dzīvo Londonā un strādā par būvnieku. Viņam ir augstākā izglītība, bet citu darbu viņš nevar atrast. Cits paziņa Londonā strādā par bārmeni, draudzene – par krupjē Vācijā.

Šī problēma ir aktuāla, jo ES valstu valdības sāk ieviest politiku, saskaņā ar kuru kvalitatīvas darbavietas saņem konkrētas valsts iedzīvotāji, nevis imigranti. Šobrīd tas notiek Lielbritānijā.

Ko jūs domājat par cilvēku attieksmi pret Eiropu un Krieviju?

Pēdējā laikā man ir radies iespaids, ka cilvēki idealizē Eiropu un nenovērtē Krieviju. Uzskatu, ka tas ir neobjektīvi. Kaut arī vēsturiski tas notiek visai bieži.

Svarīgi uzdot citu jautājumu – ko Eiropa un Krievija domā par mums? Latviešu kultūra netiks saglabāta, jo jaunieši dodas uz Eiropu. Valoda un kultūra izzūd – vai kāds Rietumos mācās latviešu valodu?  

Pirms iestāšanās ES tūristi neapčurāja Brīvības pieminekli un nerīkoja šāda veida sacensības. ES piedāvā vairākas iespējas, taču jādomā arī par to, kādu vietu mēs tajā ieņemam, kā ES valstu iedzīvotāji pret mums attiecas.

Pirms dažiem gadiem plaši apsprieda brošūras par seksa tūrismu, kurās tika aprakstītas šāda veida vietas Rīgā. Latviju apmeklē nekulturāli un maznodrošināti tūristi, jo avio biļetes uz Latviju ir lētas. Viņu attieksme pret Latviju parasti ir nievājoša.

Es bieži ceļoju no Maskavas uz Rīgu un redzu krievu tūristus. Tie ir studenti vai cilvēki, kuriem Latvijā dzīvo radi. Daudzi atceras, ka Padomju laikā Baltijas valstis bija kā oāze, daudziem patīk Latvijas daba, Rīgas līcis, Jūrmala. Neesmu redzējusi krievu tūristus, kuri brauktu uz Rīgu seksa tūrisma dēļ. Protams, katrā valstī ir neaudzināti cilvēki. Krievijai un Latvijai ir daudz kopīga, piemēram, pagātne.