Ja Saeima pieņemtu valdības atbalstītos priekšlikumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas nosaka virkni ierobežojumus zemes iegādei, tās cena īstermiņā varētu samazināties, uzsvēra atsevišķi Nozare.lv rīkotās diskusijas dalībnieki.
Savukārt citi sliecās domāt, ka zemes cena nekritīs, bet lēnām pieaugs un ilgtermiņā zeme tās īpašniekiem būs kā zelta kapitāls.
«Ilgtermiņā pilnīgi skaidrs - tiem, kuriem patlaban pieder mežs vai zeme, tas būs zelta kapitāls, ja vien nākamajām paaudzēm īpašumu noturēs, to nepārdodot. Jau patlaban perspektīvākās eksporta nozares ir lauksaimniecība un pārtika. Ņemot vērā prognozējamo pieprasījumu pēc pārtikas un koksnes, šis ir nenovērtējams kapitāls,» sacīja Saeimas deputāts, partijas Vienotība Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.
Investīciju kompānijas NCH Riga vadītājs Kārlis Cerbulis prognozēja, ka pašreizējā zemes cenu starpība ar Rietumiem nesamazināsies, un Latvijā tā ir vidēji trīs reizes zemāka. «Protams, zemes vērtībai jāpieaug, lai zemnieki varētu veiksmīgāk kreditēties. Vietējie zemnieki jau tagad aktīvi pērk zemi, piemēram, visa zeme, ko manis pārstāvētais amerikāņu pensiju fonds pirms 15 gadiem iepircis un iznomājis, pārdota atpakaļ vietējiem zemniekiem. Un zemes cena patiešām kāpj,» sacīja Cerbulis.
Savukārt saimniecības Mežacīruļi līdzīpašnieks Juris Cīrulis norādīja uz pašvaldību ietekmi cenu veidošanā. «Manā pusē Zemgalē zemes cenu bieži vien nosaka pašvaldības, kuras ar vienu blīkšķi var cenu uzraut augšā. Piemēram, pašvaldība pārdod savu zemi ar sākuma cenu 3000 latu par hektāru un izsoles soli - 500 latu. To gan nopirka vietējais zemnieks, bet nu cena ir astronomiska. Nekad neko nevar prognozēt, turklāt būtisks faktors ir arī zemes auglības novērtējums. Jebkurā gadījumā zemes cena nekritīs, tikai lēnām pieaugs,» atzina zemnieks.
Tikmēr agronoms Valdis Dzenis sacīja, ka zemes cenās neesot nekādas sistēmas - katrs īpašnieks uzliek tādu summu, kādu grib, un tad nogaida, kas nu būs. «Iznākumā neviens nepērk un zeme stāv neapstrādāta. Mana kaimiņiene uzlika cenu 2000 latu par hektāru, atradās pircējs, un viņa ātri pielika klāt vēl 1000 latu.»
Kompānijas Foran Real Estate līdzīpašnieks Gundars Skudriņš atzina, ka ražojošai zemei Zemgales pusē cenu kritums nav gaidāms, jo tur ir ļoti liela konkurence. «Vidzemē, Latgalē, kur lauksaimniecības zeme vairumā ir aizaugusi un ārzemnieki mēģina ar saviem līdzekļiem to atgriezt ražošanā, tur gan būs būtisks, vismaz 20% liels, cenu kritums,» prognozēja uzņēmējs.
Viņš atzina, ka viņa īpašumā Cēsu novadā zemes cena patlaban ir ap 1000 latu par hektāru. «Apsaimniekoju 500 hektāru, nav plāna pirkt klāt papildus zemi, bet gan palielināt ražošanu uz jau esošajiem hektāriem. Saimniecībā ir ap 100 hektāru ārstniecības augu, un mums subsīdijas ir mazsvarīgas, jo uz apgrozījuma fona no viena hektāra tas neko daudz nenozīmē,» skaidroja uzņēmējs.
Arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe teica, ka neredz iemeslu zemes cenas samazinājumam. «Cena varētu mainīties dažādu iemeslu dēļ, piemēram, šogad kailsala dēļ varētu nākties pārsēt daļu ziemāju, vajadzēs naudu, daži zemnieki rudenī bankrotēs, un, lai atdotu parādu, būs jāpārdod zeme. Tomēr kopumā cerēt, ka zeme Latvijā kļūs lētāka, nav iemesla, tas nenoliedzami ir kapitāls,» sacīja Gulbe.
Diskusijā piedalījās nacionālās apvienības VL-TB/LNN deputāts Dzintars Kudums, biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietnieks un saimniecības Mežacīruļi līdzīpašnieks Cīrulis, investīciju kompānijas NCH Riga vadītājs Cerbulis, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Gulbe, uzņēmējs, lauksaimnieks, kompānijas Foran Real Estate līdzīpašnieks Skudriņš, Saeimas deputāts, partijas Vienotība frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Smiltēns, kā arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis, agronoms Dzenis.
Kā ziņots, likums Par zemes privatizāciju lauku apvidos nosaka, ka ar 2014.gada 1.maiju beidzas pārejas periods un ES dalībvalstu pilsoņi un ES dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas zemi oficiāli var iegūt īpašumā pēc tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas pilsoņi vai uzņēmumi.
Ministru kabinets 21.janvārī atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas maina tiesības iegādāties lauksaimniecības zemi, tostarp nosakot, ka personām obligāti jāsāk zemes apsaimniekošana trīs gadu laikā no tās iegādes.