ECT atzīst nesamērīgi garu tiesāšanos paternitātes prasībā

ECT piešķīra iesniedzējam atlīdzību par morālo kaitējumu 1 000 eiro apmērā, kā arī atlīdzību par tiesvedības izdevumiem 2 000 eiro apmērā. Savukārt iesniedzēja sūdzību par tiesību uz privāto un ģimenes dzīvi pārkāpumu ECT vienbalsīgi noraidīja.

2012. gada 2. oktobrī ECT iesniegtajā pieteikumā pret Latviju iesniedzējs sūdzējās par gandrīz sešus gadus ilgu tiesvedību nacionālajās tiesās, izskatot viņa civilprasību par brīvprātīgi atzītas paternitātes apstrīdēšanu un paternitātes noteikšanu. Iesniedzējs arī apgalvoja, ka ir pārkāptas viņa uz tiesības uz privāto un ģimenes dzīves neaizskaramību, jo Latvijas tiesas bija atteikušās atzīt viņa kā bērna bioloģiskā tēva paternitāti.

Vērtējot iesniedzēja sūdzību par tiesvedības ilgumu, ECT noraidīja valdības izvirzītos argumentus par to, ka sūdzība nav izskatāma pēc būtības. ECT ieskatā iespēja paātrināt lietas izskatīšanu civilprocesā nav uzskatāma par pietiekamu, lai iesniedzējs zaudētu cietušā statusu, ja iesniedzējs nav saņēmis materiāla rakstura kompensāciju par ieilgušo procesu. Tāpat ECT ieskatā iespēja lūgt nacionālo tiesu paātrināt tiesvedību, kā arī vēršanās ar kompensācijas prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā, nav uzskatāmi par efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saistībā ar sūdzību par tiesvedības ilgumu civillietā, kuri iesniedzējam būtu jāizmanto pirms vēršanās ECT , jo šādiem gadījumiem trūkst precīza tiesiskā regulējuma un tiesu prakses piemēru.

Izskatot iesniedzēja sūdzību pēc būtības, ECT atgādināja, ka lietās, kas skar civiltiesisko statusu, no valsts amatpersonām tiek prasīta īpaša rūpība, lai pēc iespējas samazinātu nenoteiktības periodu. ECT arī atzīmēja, ka Augstākās tiesas Senāts savā spriedumā bija norādījis uz nesamērīgi ilgu tiesvedību iesniedzēja lietā. Nesaskatot iesniedzēja vainu iespējamā procesa novilcināšanā, ECT atzina, ka gandrīz sešu gadu periods lietā par paternitātes atzīšanu ir uzskatāms par neatbilstošu Konvencijas 6. panta 1. punkta prasībām.