Ukrainas parlaments nobalsojis par cilvēku pamatbrīvības ierobežojošā likuma atcelšanu. Parlaments šos likuma grozījumus pieņēma pirms mazāk nekā divām nedēļām.
Db.lv jau ziņoja, ka 16. janvārī Ukrainas parlaments pieņēma likuma grozījumus, kas ievērojami ierobežo cilvēku pamatbrīvības, piemēram, vārda brīvību, pulcēšanās brīvību, asociācijas brīvību. Protestētāju vidū valdīja viedoklis, ka cilvēka brīvības ierobežojošā likuma pieņemšanā tika pieļauti vairāki pārkāpumi. Viens no tiem – lēmuma pieņemšanā piedalījās ne vairāk kā 120 deputātu, un, apgalvojot, ka lēmumu pieņēma vismaz 236 tautas kalpi, tiek melots.
Jau rakstīts, ka tāpat otrdien prezidentam Viktoram Janukovičam lūgumu sevi atstādināt no amata iesniedza pašreizējais premjers Mikola Azarovs.Savā paziņojumā viņš pauda, ka atkāpjas, lai panāktu «sociālu un politisku kompromisu». «Lai nodrošinātu papildu iespējas sociālam un politiskam kompromisam un mierpilnam konflikta atrisinājumam, esmu pieņēmis personīgu lēmumu lūgt prezidentam atstādināt mani no Ukrainas premjerministra amata,» teikts M. Azarova paziņojumā. Tāpat viņš arī norādīja, ka valdība esot «darījusi visu, lai nodrošinātu mierīgu konflikta risinājumu» un «novērstu asinsizliešanu un vardarbību, kā arī pilsoņu tiesību pārkāpšanu».
Tikmēr Kijevas centrā barikādes turpinās, neņemot vērā premjera vēlmi atkāpties no amata un parlamenta lēmumu atcelt pašu pieņemto likumu.
«Protams, ka no Maidana (Neatkarības laukums Kijevā – red.] un no administrācijas ēkām tauta neaizies, kamēr nebūs izpildītas visas prasības. Tagad tā ir tikai maza uzvara, kas nav mums pat atkal nodrošinājusi status quo,» sociālajā tīklāFacebook pauž kāds aktīvs protestu dalībnieks. Viņš arī norāda, ka «neviens mums neatdos nogalinātos puišus». Db.lv jau rakstīja, ka protestu laikā tika nogalināti vismaz trīs aktīvisti.
Jāatgādina, ka vienas no galvenājām protestētāju prasībām ir aizturēto aktīvistu atbrīvošana, kā arī ārkārtas vēlēšanu rīkošana.
Tikties ar Ukrainas prezidentu ceturtdien ieradīsies Eiropas Savienības (ES) pārstāve ārlietu un drošības jautājumos Ketrina Eštone (Catherine Ashton). Kā viņa iepriekš norādīja, viņu satraukušas pirmdien izplatītās ziņas, ka valstī varētu tikt izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tādu iespēju pēc tam, kad protestētāji ieņēma Tieslietu ministriju, pieļāva tieslietu ministre Oļena Lukaša.