Baltijas valstīs nonāk spēkrati no Rietumeiropas, kurus to īpašnieki iegādājušies līzingā, un pēc laika deklarē par zagtiem, tādējādi izvairoties no maksājumiem bankai un radot zaudējumus jaunajam auto īpašniekam, vēsta LTV raidījums "de facto".
Raidījums min piemēru: kāds iedzīvotājs Itālijā līzingā ir nopircis automašīnu. Taču viņš par to vairs nevēlas maksāt. Uz fiktīva pirkšanas un pārdošanas līguma pamata auto nonāk Vācijā, kur to reģistrē. Tālāk transportlīdzeklis atceļo uz Latviju, kur to jau gaida jaunais īpašnieks. Par it kā notikušo zādzību paziņots tiek tikai brīdī, kad auto ir pārdots šeit. Mašīnas sākotnējais īpašnieks ir izbēdzis no atlikušā kredītmaksājuma, ko sedz apdrošinātājs. Turklāt viņam izdevies arī nopelnīt.
Iespējams, tā noticis ar kādu Latvijas iedzīvotāju Kristapu. Viņš Lietuvā nopircis lietotu 2008.gada "BMW 118" par 6 000 eiro. Tā kā bija pēdējās decembra dienas, Kristaps nolēma automašīnu Latvijā reģistrēt pēc gadu mijas. Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), kur notiek numuru salīdzināšana, nekādas viltojuma pazīmes nesaskatīja. Līdz ar to šis nebija klasisks zagtas automašīnas pārdošanas gadījums.
"Iesniedzām dokumentus CSDD. Pēc brīža meitene saka: "Atvainojiet, mašīna ir meklēšanā. Mēs Jums dokumentus konfiscējam!" Pēc pāris dienām automašīna tika atņemta un novietota policijas stāvvietā. Nav ne automašīnas, ne naudas," atminas Kristaps.
Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes pārstāvis Oskars Komuļs atzīst, ka "ļoti liela problēma ir, ka cilvēki, kuri jau vairākus gadus lietojuši automašīnu, izbraucot ārpus Eiropas Savienības, konstatē, ka tā ir meklēšanā".
Pērn CSDD fiksējis 99 gadījumus, kad mēģināts reģistrēt, iespējams, ārvalstīs nozagtas automašīnas. Lielāko daļu no tām policija pircējiem ir konfiscējusi.