Daugavpils Reģionālās slimnīcas (DRS) darbības un attīstības stratēģijas 2014.-2016.gadam apspriešana Sociālo jautājumu komitejas sēdē pārvērtās Daugavpils pilsētas domes deputāta Reiņa Joksta gandrīz stundu ilgā monologā.
Daugavpils pilsētas dome ir viena no DRS līdzdibinātājām, tādēļ šis dokuments tika iesniegts deputātu apstiprināšanai, kuriem radās daudzi jautājumi gan par iestādes darbības un attīstības stratēģiju, gan par budžeta plānošanu un darbu kopumā. Jāatzīmē, ka DRS veltīta kritika lika aizdomāties, kāpēc Daugavpils pilsētas domes deputāti tieši tagad pēkšņi pamanīja milzīgu problēmu daudzumu medicīnas jomā, par kurām sen raksta plašsaziņas līdzekļi un runā pilsētnieki.
Komitejas sēdes gaitā DRS galvenais ekonomists paziņoja, ka iestādes misija un redzējums ir nemainīgi, tie ir vērsti uz kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu un mērķu sasniegšanai esot izvirzīti 5 uzdevumi – pakalpojumu kvalitātes un pieejamības attīstība, līdzekļu racionālās izmantošanas nodrošināšana, saimnieciskās darbības optimizācija, jaunu speciālistu piesaistīšana, darbs pie DRS apvienošanas ar Krāslavas un Preiļu slimnīcām.
Pirmais jautājumus uzdeva deputāts Reinis Joksts, kurš norādīja uz dažiem trūkumiem un neprecizitātēm, kurus viņš konstatēja apstiprināšanai iesniegtajā stratēģijā. Deputātu interesēja, kādu valsts finansējumu gada beigās saņēma slimnīca, kāpēc iestādes izdevumi tiek nepareizi plānoti, neņemot vērā gaidāmo finansējumu. Tāpat deputāts jautāja par iestādes un ārstu darba organizāciju, minot iepriekš sagatavotus statistikas datus un informāciju, kuru saņēma no Domes Finanšu nodaļas.
Diskusijā iesaistījās Pēteris Dzalbe, atbalstot R.Jokstu, kurš minēja konkrētu piemēru, ar kura palīdzību deputāti vēlējās pierādīt, ka DRS nepareizi plāno savu darbību, bez saskaņojuma iegādājoties aprīkojumu.
R.Joksts minēja skaitļus, kuri, pēc viņa domām, liek izdarīt secinājumus par slimnīcas darbu. Viņš paziņoja, ka DRS esot vislielākais hospitalizēto pacientu skaits valstī – 67% (piemēram, Rēzeknē – 45%). Pēc deputāta domām, iestāde nepietiekami izmanto observācijas nodaļas iespējas.
Pēc vairākiem jautājumiem R.Joksts ierosināja plānošanas dokumentā iekļaut papildmērķus – tieksmi apmierināt klientus un samazināt pamatotu sūdzību skaitu. Tāpat iestādei līdz 13.janvārim uzdeva sastādīt un iesniegt Domei slimnīcas darbības plānu tuvākajam laikam, paziņot, kā iestāde plānos ieņēmums un izdevumus, lai sāktu darboties ar peļņu (pēc P.Dzalbes vārdiem, to nedrīkst panākt ar pakalpojumu cenu paaugstināšanu).
P.Dzalbe pievērsa kolēģu uzmanību tam, ka DRS vadība nekad nav griezusies Domē ar lūgumu par finansējuma iedali, kas, iespējams, ļautu nepaaugstināt pakalpojumu cenas. Tāpat deputāts atzīmēja, ka slimnīcai daudz korektāk jānorāda informācija par ES projektu īstenošanu.
Apspriešanas noslēgumā R.Joksts precizēja, vai informācija par to, ka novembra beigās slimnīca saņēma valsts finansējumu vairāk nekā miljona latu apmērā, atbilst īstenībai. Ziņotājs šo faktu neapstiprināja, precizējot, ka runa ir par 400 tūkstošiem. Savukārt uz Vladislava Bojaruna jautājumu, cik daudz pamatotu sūdzību slimnīca esot saņēmusi pēdējā laikā, ziņotājs atbildēt nevarēja.
Zīmīgi, ka jautājumus uzdeva arī veselības aprūpes jomas kurators Jānis Dukšinskis, kurš piekrita kolēģiem, ka slimnīcas darbība nav pārdomāta. Jāņem vērā, ka pašreizējā DRS vadītāja Inta Vaivode pašvaldību vēlēšanās startēja no „Attīstības partijas” saraksta. Šo partiju Domē pārstāv Jānis Dukšinskis. Uzreiz pēc vēlēšanām Inta Vaivode tika iecelta DRS vadītājas amatā.
Tādējādi var secināt, ka slimnīcas darbā konstatēto trūkumu apspriešana komitejas sēdē nebija nejauša, turklāt sēde bija nozīmēta plkst.10:00 no rīta, nevis plkst.15:00 vai 16:00, kā parasti, acīmredzot, lai to apmeklētu lielāks cilvēku skaits. Saskaņā ar kādu informāciju, Reinis Joksts (kurš pārstāv „Latgales partiju”, tāpat kā pilsētas mērs) varētu kļūt par vēl vienu DRS valdes locekli un vadīt šo iestādi.