Parādu krīzes nomāktā Grieķija ir kļuvusi par savu kreditoru aplamu maldu upuri, uzskata ASV investors un filantrops Džordžs Soross.
«Ikviens zina, ka Grieķija nekad nespēs atmaksāt atpakaļ savus parādus, no kuriem lielākā daļa pieder valsts sektoram – Eiropas Centrālajai bankai (ECB), Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vai Starptautiskajam Valūtas fondam,» interneta vietnē Project Syndicate publicētā rakstā pauž Dž. Soross.
Investors norāda, ka pēc ilgām ciešanām Grieķija ir nonākusi tik tālu, ka grasās sasniegt budžeta pārpalikumu. «Ja vien kreditori varētu atteikties no parādu atmaksas vismaz tik ilgi, kamēr valsts izpildītu aizdevēju noteikumus, Grieķijā varētu atgriezties privātais kapitāls un tās ekonomika strauji atveseļotos,» uzskata ASV miljardieris.
Dž. Soross uzsver, ka viņš var pārliecinoši apgalvot, ka investori Grieķijā atgrieztos tiklīdz, kā tiktu noņemts pār Atēnām pārkāries parāda slogs. «Tomēr parādu nevar norakstīt, jo to darot tiktu pārkāpta vesela virkne ar dažādiem tabu, galvenokārt ar ECB tabu,» pauda Dž. Soross.
Miljardieris atgādināja, ka, piemēram, Vācija savā pagātnē daudz ieguvusi no parādu norakstīšanas, bet tieši Francijas nepiekāpīgā pozīcija pēc Pirmā Pasaules kara veicināja nacionālsociālisma veidošanos, līdzīgi tiem procesiem, kas patlaban novērojami Grieķijā.
«Vācijai vajadzētu labi atcerēties, kā pēc Pirmā Pasaules kara tika samazināts repatriāciju apjoms, kas Berlīnei bija jāmaksā. Arī tā dēvētais Māršala plāns pēc Otrā Pasaules kara nesa daudzus parādu atvieglojumus,» pauda Dž. Soross. «Francijas kategoriskā nostāja par labu smagajām repatriācijām no Vācijas pēc tam radīja augsni Ādolfa Hitlera režīma izaugsmei. Galēji nacionālās kustības Zelta rītausma sekmes Grieķijā ir līdzīgs fenomens,» norādīja investors.
Dž. Soross arī norādīja, ka esošā situācija eirozonā nav ne paciešama, ne arī stabila. Tā rada pārpratumus un ciešanas. Valstīm parādniecēm ir jāpacieš sāpīgas reformas, kuras uzspiež kreditori balstoties maldos. Papildus bailēm samazināt Grieķijas parādu kalnus, tādējādi atvieglojot šīs valsts likteni, maldīga ir noraidošā nostāja pret Eiropas obligācijām (Eurobonds). Investors uzskata, ka šī nostāja sakņojas Vācijā un ECB valdošos maldos, lai gan šādas obligācijas samazinātu parādu grūtībās nonākušo Eiropas valstu aizņemšanās izmaksas.