5.oktobrī Igaunija- Latvija- Krievija projekta „Ūdens vides aizsardzība un zaļā dzīvesveida aktivitāšu veicināšana Latvijas un Krievijas pierobežas reģionos”/Aqua Life ietvaros (Nr. ELRII- 349) 10 pašvaldības Latvijā un Krievijā savās pilsētās aicināja iedzīvotājus uz ūdenstilpņu sakopšanas talkām, informē Līvānu novada portāls.
Tās norisinājās vienā dienā un vienlaicīgi sākās Riebiņos, Dagdā, Preiļos, Ilūkstē, Līvānos, Daugavpilī un projekta partneru pilsētās Krievijā- Sebežā, Pečoros, Pitalovā un Pleskavā.
Lai padarītu apkārtējo vidi skaistāku un tīrāku, Līvānu novada pašvaldības darbinieki un iedzīvotāji piedalījās talkā Dubnas upes krastā pie ietekas Daugavā. Pulcēšanās un reģistrēšanās talkai sākās jau plkst. 10.00.
Talciniekiem darba netrūka – vajadzēja ne vien savākt atkritumus, bet arī attīrīt upes krastu no krūmiem. Tā kā daba bija parūpējusies par saulainu un siltu laiku, talcinieku bija daudz. Kopumā talkā piedalījās aptuveni 50 dalībnieki – gan Līvānu novada pašvaldības pārstāvji, gan citi interesenti.
Projekta ietvaros bija arī iegādāts talciniekiem nepieciešamais inventārs – cimdi, atstarotāji, grābekļi, lāpstas, ķerra, dakšas, mačetes, cirvji, pat gumijas zābaki tiem talciniekiem, kuriem pašiem nebija līdzi.
Talkas mērķis bija sakopt visiem Līvānu novada iedzīvotājiem iemīļotu atpūtas vietu. Talkas laikā tika veikti krūmu izgriešanas darbi, kā arī atkritumu savākšana. Lai talcinieki varētu darba procesā nedaudz „atvilks elpu” bija nodrošināta silta tēja un uzkodas. Talkas beigās tika sarūpēta silta zupa visiem talkas dalībniekiem. Par paveikto darbu visiem bija liels gandarījums!
Protams, ir liels prieks par padarīto darbu. BET. Vai šajā un iepriekšējos gados, īstenībā jau gandrīz 25 gadus,uz iedzīvotāju pleciem, sirdsapziņas un plēnējošām patriotisma jūtām netiek uzvelta nasta, kura jānes pavisam konkrētiem darbiniekiem? Ne tikai Līvānos, Tuntuļciemā vai Rīgas Mežaparkā, bet visā valstī. Vai valsts nozīmes ūdensnotekas krasti jātīra pensionāriem, vai autoceļu nomales un pilsētu zaļās zonas - skolniekiem? Vai ievērojamu cilvēku un vēsturisku notikumu pieminekļu uzstādīšanai tiešām svarīgi ir tikai un vienīgi ziedojumi? Vai smagas saslimšanas, kuras var ārstēt ārzemju klīnikās, arī atkarīgas tikai no prasmes TV ekrānos slaucīt asaras? Un vai šie daži uzskaitītie piemēri nav par iemeslu, ka valsts vadība lepojas ar krīzes pārvarēšanu un strauju ekonomikas augšupeju?
Nepārprotiet.Es neesmu pret cilvēkmīlestību un talku vajadzību. Tas ir jauki un sagādā prieku abām pusēm.Man tikai bailes, ka tiekam "apčakarēti" savās labākajās jūtās.