Kopš 2004. gada ES platību maksājumiem pieteiktās lauksaimniecības zemes kopējā platība pieaugusi no 1,33 miljoniem hektāru līdz 1,63 miljoniem hektāru, taču maksājumi vēl arvien tiek saņemti tikai par daļu no lauksaimniecībā izmantojamās zemes, jo, atbilstoši Lauku atbalsta dienesta (LAD) datiem, tās kopplatība ir 2,4 miljoni hektāru.
To intervijā "Latvijas Avīzei" norādījusi LAD direktore Anna Vītola-Helviga, īpaši atzīmējot bioloģiskās lauksaimniecības attīstību - tajā izmantotās zemes platības pieaugušas pat vairākkārt, tas ir, no 43 tūkstošiem līdz 182 tūkstošiem hektāru.
" Tā ir viena no straujāk augošajām Latvijas lauksaimniecības nozarēm un ir laba niša - Latvijas pārtika ir ļoti kvalitatīva, ar šo saimniekošanu var nodarboties arī mazās saimniecības, tas atbilst zaļas valsts tēlam," teikusi Vītola-Helviga.
Runājot par iemesliem, kādēļ Latvijas zemnieki vēl arvien saņem tik mazus platību maksājumus, viņa atzīmē, ka 2004. gadā, kad Latvija pievienojās ES, zemniekiem platībmaksājumos kopumā izmaksāti aptuveni 82 miljoni latu, bet pērn zemniekiem izmaksāti jau 177 miljoni latu.
Iespējams, pie tā, ka Latvijas zemnieki ir apdalīti, vainojama arī pašu zemnieku blēdīšanās, pieļauj Helviga-Vītola.
" Diemžēl ražošanas līmenis Latvijā, ko ņēma par bāzi aprēķiniem, bija zems. Šaubos, vai tik zemas ražas, kādas toreiz uzrādīja paši zemnieki aprēķiniem, mums bija," sacījusi LAD direktore.