ECB: Grieķijai, iespējams, vajadzēs pat divus jaunus aizdevumus

foto: finance.bigmir.net
foto: finance.bigmir.net

Parādu krīzes nomocītajai Grieķijai būs nepieciešama papildus starptautiskā palīdzība ne tikai vienu, bet, iespējams, pat divas reizes, atzinis Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis, Beļģijas Centrālās bankas vadītājs Lūks Koene (Luc Coene).

«Ir skaidrs, ka mēs neesam sasnieguši Grieķijas problēmu noslēgumu. Nāksies turpināt [palīdzības] mēģinājumus. Noteikti vēl vienu, bet, iespējams, arī divas reizes. Skatīsimies kā situācija attīstīsies,» sarunā ar radio La Premiere sacīja L. Koene.

Vairākkārt izskanējis, ka starptautiskie aizdevēji pieļauj, ka Grieķijai būs nepieciešami aptuveni desmit līdz vienpadsmit miljardi eiro jau nākamā gada otrajā pusē. Eirozonas valdības par trešo aizdevumu Grieķijai līdz šim runājušas visai negribīgi, kas saistīts iedzīvotāju negatīvo noskaņojumu par papildus palīdzību parādu krīzes nomāktajai valstij.

«[Grieķijas ekonomikā] ir uzlabojumi, bet tie ir ļoti lēni. Valsts ekonomiskā bāze ir ļoti maza un būs nepieciešams ilgs laiks, lai tā atgrieztos normālā stāvoklī,» sacīja L. Koene. Amatpersona arī skaidroja, ka eirozonā, par kuras eksistenci bija nobažījušies finanšu tirgi, tika pārbaudīta dalībvalstu gatavībā palīdzēt parādu krīzes upuriem.

«Jau pašā sākumā problēma bija saistīta ar valstu palīdzēšanu cita citai. To izdevās atrisināt eirozonas valdībām un arī ECB,» sacīja L. Koene.

Tikmēr Grieķijas valdība paziņojusi, ka valsts primārais budžeta pārpalikums laika posmā no janvāra līdz augustam bija aptuveni trīs miljardu eiro apmērā. Atskaitot ieņēmumus no Eiropas centrālajām bankām, Grieķijas budžeta ieņēmumi bija 1,5 miljardu eiro apmērā. Tādējādi Grieķija turpina izpildīt starptautiskā aizdevuma budžeta nosacījumus, uzsvēra valsts valdība.

Iepriekš parādu krīzes nomocītās valsts premjers Antonis Samars pavēstīja, ka Grieķijas recesijas smagākais posms ir gandrīz jau pārvarēts, valsts ekonomika atgūst savu konkurētspēju, kas drīzumā atgriezīsies pirmskrīzes līmenī.

Premjers paudis uzskatu, ka drīzumā Grieķijas vēsturē garākā recesija piederēs vēsturei un nākamgad sāksies valsts ekonomikas atveseļošanās. Tam piekrītot arī starptautiskās organizācijas.


Написать комментарий