Starptautisko palīdzību Kiprai bijis jālūdz jau 2011. gada beigās vai 2012. gada sākumā, bet kavēšanās izraisījusi smagu kaitējumu, ja ne katastrofu valsts ekonomikā, pavēstījis salas centrālās bankas vadītājs.
Kipras Centrālās bankas vadītājs Paniks Demetriads norādījis, ka valstij vajadzējis lūgt starptautisko palīdzību jau tad, kad tika pieņemta vienošanās par Grieķijas parādu norakstīšanu 2011. gadā. Tobrīd Kipra varējusi panākt arī izdevīgākus aizdevuma nosacījumus, nekā tika piemēroti šā gada martā.
Sala jau 2012. gada nogalē bija noslēgusi saprašanās memorandumu ar Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Centrālo banku un Eiropas Komisiju. Šajā dokumentā tikusi apskatīta Kirpas lielāko banku – Laiki un Bank of Cyprus – rekapitalizēšana un tas varējis kļūt par pamatu, uz kura tiktu balstīts aizdevums, paudis P. Demetriads. Pēc pāris mēnešiem Kipras ekonomika piedzīvojusi strauju situācijas pasliktināšanos banku sistēmā.
«Neviens nespēja paredzēt to, kas notika. Tas bija bezprecedenta gadījums, īpaši attiecībā uz [nodevu piemērošanu] noguldījumiem. Mēs arī nebijām gaidījuši tik milzīgu uzbrukumu no mediju puses gan banku sistēmai, gan valstij kā tādai,» sacījis P. Demetriads.
Kipras otras lielākās bankas Laiki likviditātes problēmas palielinājušās janvārī, bet jau februārī no kredītiestādes dienā aizplūda vidēji divdesmit miljoni eiro. Kipras Centrālās bankas vadītājs atzina arī, ka valsts banku darbības ārzemēs – Krievijas Uniastrum iegāde un investīcijas Grieķijas parādzīmēs – bijušas katastrofas, kurām nevajadzēja notikt.
Db.lv jau vēstīja, ka Kipra apstiprinājusi pasākumu plānu martā pieņemtās kapitāla kontroles atcelšanai, tomēr process varētu ilgt vairākus gadus. Ierobežojumi naudas darījumiem Kiprā tika pieņemti pēc martā notikušās valsts starptautiskās glābšanas, kad sala saņēma desmit miljardus eiro lielu finanšu palīdzību, piemēroja nodevas noguldījumiem, kas lielāki par 100 tūkstošiem eiro, un tika likvidēta valsts otra lielākā banka Laiki Bank.