Latvijas Slimnīcu biedrība apsver iespēju vērsties pie Tiesībsarga, lai aizstāvētu pacientu tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību reģionos.
Šādu lēmumu biedrība pieņēmusi pēc tikšanās ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadību par finansējuma sadales kritērijiem veselības nozarē.
Neatkarīgā rakstīja, ka reģionālās un lokālās slimnīcas pauž neapmierinātību ar finansējuma sadali slimnīcām, tostarp tās naudas sadali, kas piešķirta papildus šāgada otrajai pusei. Nauda neesot sadalīta godīgi. Otrkārt, ārpus Rīgas strādājošo slimnīcu vadītāji pauž satraukumu par to, ka nepietiekamā finansējuma dēļ slimnīcām no rudens būs jāierobežo pakalpojuma sniegšana pacientiem, jo valsts nesamaksā par cilvēku ārstēšanu atbilstoši pacientu skaitam. Kopumā slimnīcām ar valdības lēmumu papildus atvēlēti vairāk nekā 2,64 miljoni latu, un no NVD sniegtās informācijas izriet, ka lielāko daļu finansējuma saņēmušas slimnīcas Rīgas reģionā un tieši klīniskās universitātes slimnīcas – Stradiņi, Rīgas Austrumu slimnīca un Bērnu slimnīca.
«Pēc tikšanās ar Nacionālā veselības dienesta vadību reģionālajām slimnīcām nācies secināt, ka šīs iestādes vadībai nav risinājumu situācijas uzlabošanai. Reģionos būs maksas medicīna un cietīs pacienti, tāpēc slimnīcas apsver iespēju vērsties pie tiesībsargājošām iestādēm,» norāda Slimnīcu biedrība pēc tikšanās aizvadītās nedēļas beigās. Biedrība uzsver, ka papildu finansējums ambulatorajiem pakalpojumiem šogad netiek plānots, tādēļ šie pakalpojumi, ieskaitot dienas stacionāra pakalpojumus slimnīcās, no rudens būs pieejami tikai par pilnu maksu vai arī pacientiem nāksies stāties rindās uz nākamā gada sākumu. Slimnīcas prasa vienādus spēles noteikumus, tarifu pārskatīšanu un atalgojuma palielināšanu, lai saglabātu medicīnas personālu, uzskatot, ka papildu piešķirtais finansējums ir sadalīts negodīgi. Kā piemēru biedrība norāda uz situāciju Kuldīgas, Ogres un Alūksnes slimnīcās, kur papildu nauda piešķirta tikai viena līdz trim pacientu ārstēšanai, kas, ņemot vērā reālo situāciju, ir absurdi.
Slimnīcas jau atkārtoti norāda, ka praktiski visām reģionālajām slimnīcām netiek pilnā apmērā samaksāts par jau izārstētajiem pacientiem, tikmēr papildu finansējuma sadalījums ambulatorajiem pakalpojumiem ir sekojošs – 70 procentu Rīgai un tikai 30 procentu reģioniem, lai gan Latvijas iedzīvotāju īpatsvars ir - Rīgā 45, bet reģionos – 65 procenti. «Vēlamies uzsvērt, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība pacientiem slimnīcās tiks nodrošināta pilnā apmērā, taču paralēli slimnīcas uztur prasību par adekvātu finansējumu arī neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai,» uzsver biedrības vadība, «nav pieļaujami, ka slimnīcām netiek samaksāts par izdarīto darbu, proti, par pacientu ārstēšanu.» Slimnīcas kā protesta formu varētu izvēlēties taisnības meklēšanu pie Tiesībsarga.
Nacionālais veselības dienests savukārt skaidro, ka gan reģionālajām slimnīcām, gan citām slimnīcām papildu finansējuma apmērs rēķināts atbilstoši vienotiem kritērijiem. Kopumā reģionālajām slimnīcām valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai un infrastruktūras uzturēšanai no valsts budžeta paredzēts papildu finansējums 2 649 884 lati. Līgumu piedāvājumos katrai reģionālajai slimnīcai norādīti līdzekļi gan rindu mazināšanai un pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, gan vienreizējs maksājums infrastruktūras uzturēšanas izdevumu deficīta segšanai.
«Papildu finansējuma apmērs rēķināts atbilstoši līgumiem, kurus slimnīcas par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar dienestu noslēdza gada sākumā, tāpēc jāatgādina, ka slimnīcām ir atšķirīgs ne tikai pakalpojumu klāsts, kas tiek sniegti par valsts līdzekļiem, bet arī valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas apjoms. Piemēram, slimnīcās atšķiras observācijas gultu izmantošana un citi rādītāji,» situāciju skaidro NVD speciāliste Evija Štālberga. Pašlaik no visām 42 slimnīcām, kuras ir līgumattiecībās ar NVD un sniedz valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību stacionārā, 24 slimnīcas jau ir parakstījušas līgumus par papildu finansējuma saņemšanu.