Igaunijas salīdzinoši straujo cenu kāpumu pēdējos mēnešos lielākoties veicināja pārtikas cenu un mājokļu izmaksu sadārdzināšanās, skaidro eksperti.
Kā liecina Eurostat dati, jūnijā Igaunijā cenu kāpums bijis 4,1%, kas ir otra straujākā inflācija Eiropas Savienībā. Šajā gadā valstī patēriņu cenu kāpums ir turējies starp augstākajiem katru mēnesi. Savukārt Latvijā jūnijā bijusi zemākā gada inflācija ES 0,2% līmenī.
Inflācijas tendences Igaunijā lielā mērā ataino ekonomikā notiekošo, skaidro SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, piebilstot, ka ekonomika turpina attīstīties, lai arī pirmajā ceturksnī izaugsme ir krietni vājinājusies. Tomēr Igaunija spēj relatīvi ātrā tempā atgūt lielu daļu krīzes zaudētās darba vietas un atsākās straujš darba samaksas kāpums. Papildus tam nāca ārējo faktoru ietekme augstākas pārtikas un degvielas cenu veidolā. Tāpat cenu līmeni ietekmēja arī netiešo nodokļu palielināšana, uzsver eksperts.
Igaunija piedzīvo dramatisku ar mājokļiem saistītu izmaksu kāpumu, uzsver DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Tās šī gada jūnijā pret maiju pieauga par 3,1%, bet pret pērno jūniju - par 11.9%. Trīs ceturtdaļas no šī kāpuma veido mājsaimniecību patērētās elektrības sadārdzināšanās par 38%. Līdz tam tā Igaunijā bija ļoti lēta, acīmredzot politisku lēmumu dēļ, uzsver eksperts.
Viņš norāda, ka tas noteikti nav vienīgais salīdzinoši augstās inflācijas iemesls. Piemēram, pārtika jūnijā bija par 4,8% dārgāka nekā pirms gada, Latvijā par 2,6%. Pārtikas cenu līmenis abās valstīs ir gandrīz identisks un valstīm ar šādu ienākumu līmeni — arī diezgan augsts. Tātad to nevarētu skaidrot ar cenu izlīdzināšanos, norāda eksperts.
Krietnu lēcienu uzrādījušas, piemēram, kartupeļu un ābolu cenas ar attiecīgi 97% un 27% kāpumu, stāsta D. Gašpuitis.
Tāpat Igaunijā par 1,5% dārgāka kļuvusi mājokļu iekārta, kas Latvijā gada laikā kļuvusi par 0,6% lētāka. Tas attiecas arī uz veselību, kur attiecīgi pieaugums bijis par 6,8% un 1,1%, atpūtu un kultūru (3,2% un -0,7%), viesnīcām un restorāniem (6,9% un 0,5%). Tātad inflācija būtiski atšķiras vairākās produktu kategorijās, saka eksperts.
Veselība, restorāni, atpūta varētu būt kļuvuši dārgāki saistībā ar algu kāpumu, atšķirība starp abām valstīm gan nešķiet tik liela, lai to izskaidrotu, norāda eksperts, un uzsver, ka visticamākais izskaidrojums šķiet biznesa cikla vēlākā fāze un ar to saistītā jaudu noslodze un iespēja celt cenas.
Swedbank ekonomiste Lija Strašuna saka, ka elektroenerģijas cenu kāpums Igaunijā nenozīmē, ka arī Latvijā pēc tirgus liberalizācijas cenas pieaugs tikpat daudz, jo katram tirgum ir savas īpatnības. Tā, piemēram, Igaunijā pirms liberalizācijas elektroenerģijas tarifi bija krietni zem tirgus cenām, kamēr Latvijā tikai Starta tarifs ir subsidēts, proti zem tirgus cenas maksā tikai daļa no mājsaimniecībām.
Cenas citām precēm un pakalpojumiem Igaunijā arī aug straujāk nekā Latvijā, bet starpība ir mazāka, saka eksperte. Domājams, ka viens no izskaidrojumiem ir tas, ka Igaunijas ekonomika pēc dažiem novērtējumiem jau atrodas nedaudz virs sava potenciāla - tas nozīmē, ka jau sāk veidoties pieejamo resursu trūkums, piemēram, darba tirgū.
«Katrā ziņā visādiem ar eiro saistītiem noapaļošanas un tamlīdzīgiem efektiem jau vajadzēja sen būt izzudušiem. Taču varbūt tā savulaik padarīja Igaunijas iedzīvotājus tolerantākus pret cenu kāpumu, tā gan tikai tāda spekulācija,» uzsver DNB eksperts.
Vērojamās tendences ir grūti sasaistīt ar eiro ieviešanas ietekmi, uzskata D. Gašpuitis. Igaunija savā ciklā ir bijusi vienmēr priekšā Latvijai, tādēļ zināmas līdzības cenu attīstībā būs, prognozē eksperts. Pamazām pastiprinās spiediens palielināt algas, gan arī tālā ekonomikas attīstības spiedīs uz inflāciju. Nākamgad gaidāms elektroenerģijas cenu kāpums, kas audzēs inflāciju. Un noteikti sava ietekme būs arī pārejai uz eiro. Tomēr no šī procesa nav pamata sagaidīt milzīgu inflācijas veicināšanu. To noteiks pamatprocesi vietējā ekonomikā un pavisam noteikti arī to, kas notiks pasaulē ar pārtikas un energoresursu cenām, saka SEB eksperts.
Db.lv jau rakstīja, ka Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN) 9. jūlijā pieņēmusi gala lēmumu par eiro ieviešanu Latvijā, tādējādi Latvija nākamgad būs 18. eirozonas valsts. Padome arī fiksējusi esošo lata-eiro kursu: 1 eiro = 0,702804 lati.