Izraēla pirmdien paziņojusi, ka Polijas parlamenta lēmums aizliegt rituālo kaušanu esot "nepieņemams" trieciens ebreju tradīcijām, un aicinājusi poļu likumdevējus savu lēmumu pārskatīt.
"Izraēla ir vīlusies Polijas parlamenta lēmumā aizliegt svarīgu reliģisko rituālu, kas kopš seniem laikiem bijusi ierasta prakse miljoniem ebreju," teikts Izraēlas Ārlietu ministrijas paziņojumā, ziņo portāls diena.lv.
Ārlietu ministrija norāda, ka Polijas parlamenta lēmums "liegt košeru kaušanu ir pilnīgi nepieņemams". "Mēs aicinām Polijas parlamentu pārskatīt savu lēmumu un sagaidām, ka iesaistītās puses atradīs ceļu, kā novērst šo atklāto triecienu ebreju tautas reliģiskajām tradīcijām," teikts paziņojumā.
Rituālā kaušana Polijā ir aizliegta kopš šī gada 1.janvāra, pamatojoties uz Konstitucionālās tiesas atzinumu, ka tā nav savienojama ar dzīvnieku tiesību aizsardzības likumu.
Kā ziņots, Polijas parlaments piektdien noraidīja valdības iesniegto likumprojektu par ebreju un musulmaņu reliģiskajām tradīcijām atbilstošas lopu kaušanas atkārtotu legalizēšanu. Pret rituālās kaušanas atkārtotu legalizēšanu balsoja 222 Seima deputāti, kamēr to atbalstīja vien 178 parlamenta apakšnama locekļi. Pret likumprojektu balsoja arī 38 deputāti, kas pārstāv valdošo partiju "Pilsoniskā platforma" (PO).
Lauksaimniecības ministrs Staņislavs Kalemba apgalvoja, ka rituālās kaušanas aizliegums rada valsts tautsaimniecībai miljoniem zlotu lielus zaudējumus, jo tādējādi tiekot likvidēts košera un halala gaļas eksports uz Izraēlu un Turciju, kā arī uz citām musulmaņu valstīm. Tomēr pašreizējā formā Polijas likums ir pretrunā ar Eiropas konvenciju par dzīvnieku tiesību aizsardzību kaušanas laikā, kas pieprasa, lai lopi pirms kaušanas tiktu apdullināti. Konvencija gan atļauj dalībvalstīm izdarīt izņēmumus reliģisku apsvērumu dēļ.
Pagājušajā gadā pēc debatēm par rituālo kaušanu Nīderlandē Polijas prezidents Broņislavs Komarovskis publiski iestājās par šīs prakses legalizēšanu. Komarovskis paziņoja, ka Nīderlandes likums, ar kuru aizliegta lopu kaušana bez sākotnējas apdullināšanas, esot vērsts pret musulmaņu un ebreju kopienām un liecinot par "iecietības krīzi" Eiropā.