Ja sieviete mājās vēlas nodarboties ar sportu, lai zaudētu lieko svaru, tad viņai ir jāapbruņojas ar pacietību, jo tievēšanas procesu nedrīkst sasteigt, "Delfi Fitness" stāstīja" Baltic Beach Hotel" trenere Iveta Ancveriņa-Roze.
Iveta Ancveriņa-Roze ir trenere ar 20 gadu darba stāžu, kā arī trīs bērnu māmiņa. "Delfi Fitness" saņem daudz jautājumu no daiļā dzimuma pārstāvēm par veidiem, kā zaudēt lieko svaru, tāpēc aicinājām trenerei par šo tēmu pastāstīt nedaudz vairāk.
"Ja vingrošanas mērķis ir notievēšana, tad noteikti jāiekļauj aerobā slodze - pastaigas, nūjošana, skriešana, skrituļošana, braukšana ar velosipēdu, peldēšana, distanču slēpošana, slidošana, aerobika, kardio trenažieri un dejas. Slodzei ir jābūt mērenai un ilgstošai, t.i., pulsam jādarbojas uz 60-70% no maksimāli pieļaujamā," skaidroja Ancveriņa-Roze. "Maksimāli pieļaujamais ir aprēķināms šādi: 220 - vecums. Ja sievietei ir 35 gadi, tad maksimāli pieļaujamais pulss būtu 185 sitieni minūtē. Savukārt 60-70% no maksimālās slodzes būtu 111 – 129,5 sitieni minūtē. Tikai pie šāda pulsa ilgstošā treniņā ieslēdzas mehānismi, kas ražo enerģiju no tauku šūnām."
Trenere stāstīja, ka šādā slodzē vajadzētu trenēties no 20 minūtēm līdz vienai stundai, vai pat pusotrai. Ja slodze ir pārāk liela, šis mehānisms neieslēdzas, un enerģija tiek iegūta tikai no ogļhidrātiem. Šādā gadījumā treniņš nevar būt ilgstošs, jo daudz ātrāk rodas nogurums.
"Beidzoties tādam treniņam, rodas milzu apetīte un visa iztērētā enerģija ar uzviju atgriežas atpakaļ. Tāpat ir nepieciešami spēka vingrojumi, jo trenēta muskulatūra pat miera stāvoklī tērē vairāk enerģijas nekā netrenēta," teica pieredzējusī speciāliste.
"Atcerēsimies, ka muskuļi mums ir nepieciešami, lai mēs spētu pretoties zemes pievilkšanas spēkam. Sievietei, kura vēlas notievēt, ir jāapbruņojas ar pacietību, jo vājēšanas process nemaz nedrīkst būt straujš. Tas var apdraudēt viņas veselību. To ilgstoši darīt vienai ir liels izaicinājums un pārbaudījums. Sievietei jāatrod sev sabiedrotais. Ideālajā variantā tā būtu ģimene ar kopīgu ikvakara pastaigas tradīciju un vienu sportiski aktīvu brīvdienu," turpināja Ancveriņa-Roze.
"Ja esat atraduši sabiedrotos, nebaidieties uzņemties treneres pienākumus – tikai tā jūs būsiet spiesta meklēt vairāk informācijas un kļūsiet sportiski zinošāka," noslēgumā piebilda trenere.