Šogad, atšķirībā no vairākiem iepriekšējiem gadiem, ziemāji Latvijā ir pārziemojuši ļoti dažādi un nevienmērīgi, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.
Ir būtiskas atšķirības pat nelielās teritorijās. Tas skaidrojams ar kultūrauga izvēlēto šķirni un kopšanas pasākumu piemērotību rudens periodā un būtiskām atšķirībām ziemošanas apstākļos.
Marta vidū pēc ilgstoša atkušņa atgriezās ilgstošs -15 un -20 grādu sals, kurā cieta bez sniega segas palikušās kultūras. Savukārt citur bija teritorijas, kur rudenī strauji uzsnigusī biezā sniega kārta neļāva sasalt augsnei visu ziemu, kas ir radījis kultūraugu izsušanu.
Šīs atšķirības ir arī veicinājusi ļoti garā, ar sniegu un tā kušanas ūdeņiem bagātā ziema. Palu radītos zaudējumus varēs novērtēt vēlāk."Šogad garā ziema ir nodarījusi pāri gandrīz visiem Latvijas augkopjiem. Ja iepriekšējā ziemā visā valstī ziemāji bija pārziemojuši labi, tad divus gadus atpakaļ, vidzemē ziemāji bija pārziemojuši labi, bet Zemgalē gandrīz puse ziemāju aizgāja bojā. Šogad atšķirības ir pat pārdesmit kilometru robežās," norāda Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
Gulbenes pusē šogad ir raksturīga ziemāju izsušana, savukārt Smiltenē šādus bojājumus novēro daudz mazāk. Izsušana visvairāk ir skārusi rudzus. Savukārt vislielākie ziemas rapša kailsala bojājumi ir Dienvid un Rietumkurzemē.