Rēzeknieši vairakkārt ir vērsušies Rēzeknes pilsētas domē ar jautājumu, kāda īstenībā ir situācija ar degradētajām teritorijām Rēzeknē, bet paši aktīvākie piedāvā variantus, ko varētu uzbūvēt šinīs teritorijās nesakopto graustu vietā, piemēram, sabiedrisko pirti vai kādu rūpnīcu. Par to informē Rēzeknes pašvaldības portāls.
Situāciju ar degradētajām teritorijām pilsētas administratīvās teritorijas ietvaros skaidro pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs. Vispirms mērs uzsver, ka pieņēmums, ka Rēzeknes dome nesakārto pilsētai piederošos graustus, neatbilst patiesībai, jo, piemēram, daudzkārt minētā Dzelzsbetona rūpnīcas teritorija pilsētai nepieder, bet ir privātīpašums. Vēlreiz ir jāatgādina arī tas, ka Latvijas likumdošana aizliedz pašvaldībām ieguldīt pašvaldības budžeta līdzekļus rūpniecības uzņēmumu būvniecībā.
"Rēzeknieši noteikti ir pamanījuši, ka pilsētā neatlaidīgi un sistemātiski tiek sakārtoti grausti, tanī skaitā arī pilsētas ziemeļu rajonā," stāsta pilsētas mērs A. Bartaševičs. "Uzsveru, ka Rēzeknes pilsētas dome 2013. gadā ne tikai plāno pievērst īpašu uzmanību pilsētvidi degradējošām teritorijām pilsētas ziemeļu rajona rūpnieciskajā zonā, bet kopumā Rēzeknes teritorijā to dara jau kopš 2010. gada. Degradēto teritoriju sakārtošanas jautājumā, ko nereti apgrūtina īpašumu tiesības, pilsētas dome pieņem stingrus un nelokāmus lēmumus. Te jāatgādina, ka pilsētas dome var patstāvīgi un operatīvi sakārtot tikai un vienīgi pašvaldībai piederošos īpašumus, savukārt visas rūpnieciskās teritorijas lielākoties pieder privātpersonām, ar kurām pašvaldība cenšas vienoties īpašuma sakārtošanas jautājumā.
Īpašu uzmanību pievēršot degradētajām teritorijām Ziemeļu rajonā, jāatzīst, ka visnepievilcīgākā un acīmredzamākā ir bijusī Dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcas teritorija blakus tirdzniecības centram "Maxima XX". Rēzeknes pilsētas dome jau 2010. gada septembrī pieņēma lēmumu par zemes gabala un būvju Atbrīvošanas alejā 141 sakārtošanu, kā arī minētās teritorijas norobežošanu un būvju nojaukšanu. Tā kā ēkas un zemes gabala īpašnieks SIA „Rēzeknes būvmateriāli” šo lēmumu nepildīja, 2011. gada novembrī tika uzsākta šī lēmuma piespiedu izpilde, piemērojot soda naudu. Pirmā soda nauda noteikta 500 latu apmērā, tālāk ir sekojuši vēl 11 izpildrīkojumi – katrs 1000 latu apmērā. Labprātīgi samaksāts tikai pirmais no tiem, bet lielākā daļa no pārējiem nodoti piedziņai tiesu izpildītājam. Tiesu izpildītājs veic likumā noteiktās darbības, kas stājušās spēkā, lai nodrošinātu lēmuma piespiedu izpildi nodrošināšanai un piedzītu piespiedu naudu. Veicamo darbību skaitā minama gan īpašuma sagatavošana pārdošanai piespiedu izsolē (šobrīd tiek pasūtīts īpašuma novērtējums, kas nepieciešams izsoles uzsākšanai), gan atzīmju par piedziņas vēršanu ierakstīšana zemesgrāmatā. Šobrīd kopējā bezstrīdus piedziņai pakļautā summa jau pārsniedz 10 tūkstošus latu. Jāpiezīmē, ka gandrīz visi (izņemot divus pēdējos) pieņemtie izpildrīkojumi ir tikuši pārsūdzēti tiesā, taču visi ar Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama lēmumiem atstāti par spēkā esošiem. Pašvaldība savu iespēju robežās ir nolēmusi piedalīties arī paredzētajās izsolēs un īpašuma atsavināšanas gadījumā veikt pasākumus pieņemto lēmumu izpildes nodrošināšanai.
Minami arī vairāki pozitīvi piemēri graustu un teritoriju sakārtošanā. Nojaukta kioska-veikala ēka N.Rancāna ielā 8A, kurai lielākās lēmuma izpildes problēmas bija saistītas ar īpašumtiesību problēmu apzināšanu un atrisināšanu: ēka pieder pirms vairākiem gadiem likvidētai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, kuras īpašuma tiesību pārņēmējs saskaņā ar likumu ir valsts, bet valsts vārdā – VID. Tāpat pieņemts lēmums par bijušās pirts un tai blakus esošo ēku nojaukšanu Dārzu ielā 2/1. Tur būvju īpašnieks jau uzsācis pašvaldības lēmuma izpildi. Izpildot Rēzeknes pilsētas domes prasības, 2011. gadā nojaukta arī nepabeigtā dzīvojamā māja Dzelzceļnieku ielā 13, kas ilgus gadus ne tikai bojāja pilsētvides ainavu, bet arī bija neatļauta un bīstama rotaļu vieta bērniem un pieaugušo ierīkota izgāztuve.
Arī par bijušās alus rūpnīcas Viļānu ielā 15A nojaukšanu pieņemts lēmums, un šī gada janvārī saņemta nepieciešamā nojaukšanas atļauja. Tāpat pieņemts lēmums par Rēzeknes autoostas teritorijas sakārtošanu, kuras lielākajā daļā asfaltbetona segums bija faktiski pilnībā sabrucis. Pēc brīdinājuma saņemšanas par piespiedu izpildes uzsākšanu, 2012. gadā asfaltbetona segums lielākajā autoostas teritorijas daļā tomēr tika atjaunots.
Lielas pūles, ilgstoša sarakste un lēmuma piespiedu izpildes uzsākšana bija nepieciešama arī teritorijas sakārtošanai ap nepabeigto tirdzniecības ēku Rūpnīcas ielā 3. To iežogoja pussabrukusi koka sēta, teritorija bija aizaugusi ar krūmiem un brikšņiem, daļēji pārpurvojusies, tajā bija izveidotas vairākas stihiskas izgāztuves. Šobrīd arī šī teritorija ir sakārtota.
Pagājušā gada nogalē Rēzeknes pilsētas domes Būvvalde uzsākusi arī vairāk nekā desmit „graustu lietvedības”, izpildot 27.07.2012. Rēzeknes pilsētas domes saistošo noteikumu Nr. 19 „Kārtība, kādā ar nekustamā īpašuma nodokli apliek vidi degradējošas, sagruvušas vai cilvēku apdraudošas būves” prasības. Vairāki no šiem lēmumiem apstrīdēti Rēzeknes pilsētas domē, daži – pārsūdzēti administratīvajā rajona tiesā. Nepārsūdzēto un piespiedu izpildei pakļaujamo lēmumu termiņi daudziem lēmumiem vēl nav iestājušies, taču Rēzeknes pilsētas dome pievērsīs šo lēmumu izpildei pastiprinātu uzmanību arī turpmāk, un savas administratīvās kapacitātes un budžeta resursu ietvaros 2013. gadā tupinās jau iesākto darbu pie pilsētvidi degradējošo būvju un teritoriju sakārtošanas."
Bezdarbnieku iesaistīšana pilsētai piederošo teritoriju sakopšanā slikti plānota