Pēc Sandras Kalnietes (Vienotība) iniciatīvas Eiropas Parlamentā ir sagatavots likumdošanas priekšlikums, kas paredz, ka Baltijas valstu zemniekiem nākamajā Eiropas Savienības budžetā ir jāsaņem tieši tik pat lielus tiešos maksājumus kā Rumānijas zemniekiem sākot jau ar 2014. gadu.
Nākamnedēļ Parlaments plenārsēdē balsos par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu, lai oficiāli varētu uzsākt sarunas ar Padomi un Komisiju. Kalnietes sagatavotais grozījums paredz, ka Baltijas valstīm lauksaimniecības politikā vēl tiktu piešķirti 500 miljoni eiro papildus tam, par ko jau iepriekš vienojušies dalībvalstu vadītāji. Latvijas zemniekiem papildus paredzēti 263 miljoni eiro. Balsojums Parlamenta plenārsēdē par KLP reformu notiks trešdien pēcpusdienā.
Lai varētu iesniegt priekšlikumus balsojumam plenārsēdē ir nepieciešams iegūt vismaz 40 deputātu parakstus. Kalnietes sagatavoto priekšlikumu parakstīja ne tikai lielākā daļa no Baltijas valstu deputātiem, bet arī Parlamenta lielākās frakcijas Eiropas Tautas partijas grupas (ETP) prezidents Žozefs Dauls. Tāpat Kalnietes priekšlikumu līdzparakstīja ETP frakcijas Vācijas delegācija deputāti, kuri pārstāv Vācijas kancleres Angelas Merkeles partiju. Kalniete: "Mums ir izdevies iegūt salīdzinoši plašu atbalstu no visām politiskajām grupām. Tagad turpināsies pārliecināšanas darbs, lai plenārsēdē par šo priekšlikumu nobalsotu pēc iespējas vairāk deputātu.
Mēs turpināsim pirmdien un otrdien intensīvi strādāt ar visām politiskajām grupām, lai iegūtu atbalstu, taču arī tad, ja tas neizdosies, ir svarīgi, lai Parlamenta deputātiem, kuri vadīs sarunas ar Padomi un Komisiju par Eiropas lauksaimniecības politikas reformu, būtu pamatojums uzstāt uz papildus līdzekļiem Baltijas valstīm." Deputāte uzsver, ka joprojām par KLP nekas līdz galam nav izlemts, tai skaitā par līdzekļu sadali starp valstu zemniekiem. "8.februārī dalībvalstu vadītāji vienojās par budžeta ietvaru, bet tas vēl ir jāapstiprina Parlamentam. Arī par lauksaimniecības politiku nekas nav izlemts, jo precīzi nav zināms, piemēram, tas, kādus līdzekļus saņems katra dalībvalsts. Tāpat vēl priekšā ir ievērojams darbs par tehniskas dabas jautājumiem, kuri sabiedrībā nav guvuši tik plašu ievērību, bet ir ļoti svarīgi Eiropas zemniekiem," skaidro Kalniete.
Nākamnedēļ Parlaments plenārsēdē balsos par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu, lai oficiāli varētu uzsākt sarunas ar Padomi un Komisiju. Kalnietes sagatavotais grozījums paredz, ka Baltijas valstīm lauksaimniecības politikā vēl tiktu piešķirti 500 miljoni eiro papildus tam, par ko jau iepriekš vienojušies dalībvalstu vadītāji. Latvijas zemniekiem papildus paredzēti 263 miljoni eiro. Balsojums Parlamenta plenārsēdē par KLP reformu notiks trešdien pēcpusdienā.
Lai varētu iesniegt priekšlikumus balsojumam plenārsēdē ir nepieciešams iegūt vismaz 40 deputātu parakstus. Kalnietes sagatavoto priekšlikumu parakstīja ne tikai lielākā daļa no Baltijas valstu deputātiem, bet arī Parlamenta lielākās frakcijas Eiropas Tautas partijas grupas (ETP) prezidents Žozefs Dauls. Tāpat Kalnietes priekšlikumu līdzparakstīja ETP frakcijas Vācijas delegācija deputāti, kuri pārstāv Vācijas kancleres Angelas Merkeles partiju. Kalniete: "Mums ir izdevies iegūt salīdzinoši plašu atbalstu no visām politiskajām grupām. Tagad turpināsies pārliecināšanas darbs, lai plenārsēdē par šo priekšlikumu nobalsotu pēc iespējas vairāk deputātu.
Mēs turpināsim pirmdien un otrdien intensīvi strādāt ar visām politiskajām grupām, lai iegūtu atbalstu, taču arī tad, ja tas neizdosies, ir svarīgi, lai Parlamenta deputātiem, kuri vadīs sarunas ar Padomi un Komisiju par Eiropas lauksaimniecības politikas reformu, būtu pamatojums uzstāt uz papildus līdzekļiem Baltijas valstīm." Deputāte uzsver, ka joprojām par KLP nekas līdz galam nav izlemts, tai skaitā par līdzekļu sadali starp valstu zemniekiem. "8.februārī dalībvalstu vadītāji vienojās par budžeta ietvaru, bet tas vēl ir jāapstiprina Parlamentam. Arī par lauksaimniecības politiku nekas nav izlemts, jo precīzi nav zināms, piemēram, tas, kādus līdzekļus saņems katra dalībvalsts. Tāpat vēl priekšā ir ievērojams darbs par tehniskas dabas jautājumiem, kuri sabiedrībā nav guvuši tik plašu ievērību, bet ir ļoti svarīgi Eiropas zemniekiem," skaidro Kalniete.