Pasaules ietekmīgākās valstis vairākkārt ir noteikušas sankcijas pret Ziemeļkoreju, lai apturētu tās centienus būvēt raķetes un izmēģināt kodolieročus.
Šonedēļ notikušais trešais Ziemeļkorejas kodolizmēģinājums ir apliecinājis, ka līdzšinējā taktika nav nesusi cerētos rezultātus. Pašlaik izskan aicinājumi noteikt jaunas sankcijas pret Phenjanu. Taču tajā, kā Ziemeļkoreja tiks sodīta, izšķirošā loma būs Ķīnas nostājai.
Kaimiņu brīdinājums
ANO Drošības padome ir nosodījusi Ziemeļkorejas trešo kodolizmēģinājumu. Vienbalsīgi pieņemtajā nesaistošajā rezolūcijā konstatēts, ka Phenjana pārkāpusi iepriekšējās Drošības padomes rezolūcijas, un izteikta apņemšanās uz šo kodolizmēģinājumu reaģēt.
Vakar, divas dienas pēc Ziemeļkorejas kodolizmēģinājuma, Dienvidkoreja Phenjanai nosūtīja stingru brīdinājumu, ka tā Ziemeļkorejai uzbruks, ja uzskatīs, ka Phenjana grasās karot. Jau pašlaik uz abu valstu robežas izvietotajiem dienvidkorejiešu karavīriem ir ļauts apšaudes gadījumā atbildēt ar pretuguni bez saskaņošanas ar armijas virspavēlniecību. Dienvidkoreja ir izvietojusi vadāmu raķeti, kas spēj trāpīt Ziemeļkorejas vadītāju galvenajā mītnē, paziņojusi Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija.
Japānas pacifistiskā konstitūcija ierobežo tās iespējas iesaistīties karadarbībā. Valsts aizsardzības ministrs Icunori Onodera aģentūrai Reuters uzsvēra, ka valstij ir tiesības uz militāriem triecieniem pašaizsardzības nolūkos, ja nav citu rīcības iespēju, tomēr pašlaik Japāna nesaskata nepieciešamību gatavoties karam. Nav sagaidāms, ka ASV, kas ir garantējušas Dienvidkorejas un Japānas drošību, pieļautu konflikta eskalāciju šajā reģionā. Tanī pašā laikā Vašingtona ir uzsvērusi, ka uzbrukums Dienvidkorejai tiks traktēts kā uzbrukums ASV. Lai gan šis princips ir bijis spēkā gadu desmitiem, oficiālajos paziņojumos par to tiek atgādināts tikai īpašos gadījumos, norāda New York Times.
Ķīnas ietekme
Pašlaik ASV kopā ar sabiedrotajām valstīm apsver iespēju izstrādāt jaunas sankcijas pret Ziemeļkoreju, kas būtu vērstas uz valsts finanšu darījumu ierobežojumu. Pašreizējās ANO sankcijas pamatā ir vērstas uz to, lai ierobežotu tieši raķešu un kodolaktivitātes, taču izskan viedokļi, ka ir nepieciešama cita pieeja. «Ja Ziemeļkorejas gadījumā mums būtu tikpat stingrs bloķējamo preču saraksts, kā tas ir Irānas gadījumā, un tikpat liela uzmanība pievērsta finanšu plūsmām, mēs šodien būtu citā situācijā,» saka bijušais Ziemeļkorejas sankciju izpildi uzraugošās ANO ekspertu grupas dalībnieks Džordžs Lopess. Taču mēģinājumi piemērot šādu kārtību parasti atduras pret Ķīnas viedokli. Tās sagaidāmo iebilžu dēļ jauno sankciju izstrāde varētu prasīt vairākas nedēļas, vēsta Reuters.
Ķīna ir vienīgā lielvara, kurai pār Ziemeļkoreju ir reāla ietekme. Tā piegādā lielāko daļu Ziemeļkorejai nepieciešamās degvielas, nozīmīgu daļu pārtikas. Pieaug arī Ķīnas investīciju un tirdzniecības apjoms Ziemeļkorejā. Kamēr daudzas valstis ārpus ANO noteiktajām sankcijām pret Ziemeļkoreju ir ieviesušas vēl papildu sankcijas, Pekina pret savu kaimiņu ir bijusi vēlīga. No Ķīnas perspektīvas, Ziemeļkorejas režīms ir buferzona, kas tās teritoriju nošķir no Dienvidkorejas un Japānas – reģiona, kurā ir izvietoti ASV karavīri, norāda AP. Turklāt Ķīnai daudz bīstamāks šķiet Ziemeļkorejas režīma sabrukums, nekā tā pašreizējā relatīvā stabilitāte. Līdz šim viss, ko Ķīna ir bijusi gatava darīt, – asi nosodīt Ziemeļkorejas rīcību vai atbalstīt stingrāku ANO sankciju noteikšanu. Arī pēc pēdējā kodolizmēģinājuma Ķīna līdz ar citām reģiona valstīm Ziemeļkorejas rīcību nosodīja.
Tomēr regulāri izskan citu valstu pārstāvju aicinājumi Ķīnai aktīvāk iesaistīties Ziemeļkorejas problēmas risināšanā. Taču par Ķīnas nevēlēšanos mainīt savu nostāju liecina kaut vai tas, ka valsts ziņu aģentūra Sjiņhua šonedēļ kritizēja ASV un to sabiedrotās valstis, kas ar savu rīcību ir likušas Ziemeļkorejai justies apdraudētai un tādējādi kodolizmēģinājumu izprovocējušas. Pašā laikā pastāv iespēja, ka Ķīnas nākamais prezidents Sji Dziņpins, kas amatā stāsies nākamnedēļ, varētu vēlēties uzlabot attiecības ar ASV, un tas būtu viegli izdarāms, kļūstot bargākam pret Ziemeļkoreju. Katrā ziņā jaunā Ķīnas līdera rīcība pret Ziemeļkoreju Rietumos tiks uztverta kā signāls tam, ko no viņa var sagaidīt valsts ārpolitikā. Taču pašlaik vienīgais, ko Vašingtona var darīt, ir brīdināt Ķīnu, ka bezdarbības dēļ tā pieļauj ieroču sacensību pie savām robežām, tādējādi radot riskus arī pati sev, raksta New York Times.
«Lai ko arī Ziemeļkoreja neteiktu, kodolizmēģinājums nopietni iedragā Ķīnas stratēģiskās un drošības intereses,» aģentūrai Reuters sacīja Pekinas universitātes profesors Vans Dons. «Taču problēma ir tāda, ka Ķīnas iespējas, tāpat kā ASV un citu valstu iespējas, ir ierobežotas. Ziemeļkoreja nav mūsu lelle, un mēs nevaram kontrolēt tās uzvedību.»
Radiācijas noplūdes nav
Par pašu kodolizmēģinājumu joprojām ir maz ziņu. Nav zināms, kāds kodolmateriāls tajā tika izmantots. Tā kā Ziemeļkoreja savos paziņojumos ir runājusi par miniatūru ierīci, domājams, ka tajā izmantots plutonijs, jo to ir vieglāk izmantot maza izmēra ieročos nekā urānu. Taču tiešu pierādījumu nav.
Pēc kodolizmēģinājuma Dienvidkoreja nekavējoties nosūtīja kuģi un lidmašīnu, bet Japāna – lidmašīnu, lai mēģinātu iegūt informāciju par izmēģinājumu. Taču pēc astoņu paņemto paraugu analīzes nav iegūta nekāda papildu informācija par kodolieroci, norāda BBC. Vienlaikus tas, ka radioaktīvie izotopi nav atrasti, liecina, ka bažām par iespējamu radiācijas noplūdi nav pamata. Ziemeļkorejas pirmajos divos kodolizmēģinājumos tika izmantots plutonijs, taču uzskata, ka Ziemeļkorejai ir urāna bagātināšanas programma.
Apburtais loks
Kā viens no Ziemeļkorejas kodolaktivitāšu skaidrojumiem tik minēts apsvērums, ka Phenjana cer, ka, šādā veidā turpinot, Vašingtona beidzot atzīs tās kodolprogrammas likumību, līdzīgi kā tas savulaik izdevās Pakistānai. Taču, kā norāda BBC, prezidentam Barakam Obamam ko tādu darīt nav iespējams, vienlaikus nesūtot nevēlamu signālu Irānai. Arī tā, iespējams, būvē kodolprogrammu, un būtu bīstami ļaut tai saprast, ka arī Teherāna var cerēt uz līdzīgu iznākumu.
Ir pamats arī teikt, ka Ziemeļkoreja ir nonākusi apburtajā lokā, kur tā uzskata par savu pienākumu atbildēt uz ārvalstu noteiktajām sankcijām, savukārt šīs atbildes, piemēram, raķešu un kodolieroču izmēģinājumi, noved pie jaunām sankcijām. Piemēram, janvārī ANO Drošības padome pastiprināja sankcijas pret Ziemeļkoreju, tādējādi sodot par decembrī notikušo raķetes izmēģinājumu un brīdinot to turpmāk raķetes nepalaist un kodolieročus neizmēģināt. Taču Ziemeļkoreja paziņoja, ka atomierocis tiks izmēģināts.
Pašlaik Ziemeļkorejas vidēja darbības rādiusa raķetes var aizsniegt Japānu un Dienvidkoreju. Simts kilometru robežās no demilitarizētās zonas, kas atdala abas Korejas, Phenjana ir izvietojusi aptuveni astoņus tūkstošus artilērijas sistēmu. Tās armijā dien 1,1 miljons cilvēku, tādējādi Ziemeļkorejai ir ceturtā lielākā armija pasaulē. Savukārt ar vairāk nekā 40 aktīvajā dienestā esošajiem karavīriem uz tūkstoš iedzīvotājiem tā militārpersonu un civiliedzīvotāju proporcijas ziņā ir līdere pasaulē.