Satversmes tiesa (ST) pēc 16 zvērinātu tiesu izpildītāju pieteikuma ierosinājusi lietu, kurā paredzēts vērtēt, vai Satversmei atbilst līdzšinējā kārtība par sprieduma izpildes izdevumu segšanu.
Tiesu izpildītāji ST norādījuši, ka, gadījumos, kad piedzinējs civilprocesā ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, apstrīdētā Civilprocesa likuma norma paredzot tikai izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu segšanu no valsts budžeta, bet nav paredzēta atlīdzība par tiesu izpildītāja veikto darbu. Tādējādi šī norma aizskarot pieteikumu iesniedzēju tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu.
Kā portālu "Delfi" informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, pieteikuma autori uzskata, ka kompensācija par izdevumiem, kas saistīti ar izpildu darbībām, esot krietni zemāka par patiesajām izmaksām pat tad, ja tās ir minimālas.
Pārējie izdevumi tiesu izpildītājiem esot jāsedz no saviem līdzekļiem. Tādējādi apstrīdētais regulējums aizskarot pieteikuma iesniedzēju tiesības uz īpašumu.
Turklāt Civilprocesa likums neparedzot Ministru kabinetam pilnvarojumu izdot tāda satura normas, tādējādi apstrīdētie Noteikumu punkti esot pretrunā ar Satversmes 64.pantu.
ST ierosinājusi lietu par Civilprocesa likuma 567.panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības segšanu no valsts budžeta gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, atbilstību Satversmes 107.pantam un Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumiem par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību.
Satversmes 107.pants nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu, bet 64. pants noteic, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kartībā un apmēros. Savukārt, 105.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu.