Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods visur un vienmēr iestājas par dzimto Līvānu novadu un Latgali. Trīs gadus vadīdams Latgale plānošanas reģiona attīstības padomi, viņš redzēja, ka Latgales cilvēki un pašvaldības strādā nekurnot, tomēr ir nozares un vērtības, par kurām arī Latgale nedrīkst klusēt. Sarunā „Latgales Laikam” Andris Vaivods pauž dažas receptes, kā Latgale var kļūt par plaukstošu novadu.
-Cik priecīgs vai skumīgs bijāt, uzzinot par valdības rīcības plānu „Iespēju Latgale”?
Andris Vaivods: Tas izraisīja pārdomas. Ja Latgales pašvaldības neceltu trauksmi, diezin vai šāda rīcības programma būtu. Ar mums, Latgales cilvēkiem ir tā – ja mums vienkārši ļauj strādāt, mēs varam kalnus gāzt, bet ja mūs visādi cenšas apturēt, nobremzēt, tad mēs jautājam, kāpēc tas tiek darīts. Tā kā tai J. Streiča un J. Klīdzēja filmā „Boņuks”, kad Boņuku apbižoja, viņš ar to nazīti dur, jo kā lai citādi otrs pamana, ka ir problēma.
Patiesībā, ko tad Latgales pašvaldības izdarīja? Viņas faktiski uzsvēra tās problēmas, kas ir aktuālas valstī kopumā.
Jau muitošanai paredzēto preču tirgotāju protesta akcija Rēzeknē bija kā trauksmes zvans, ka ar steigu ir jāmaina likumi, jāveicina nodarbinātība, sevišķi pierobežā, lai cilvēkiem nav jāpārtiek no nelegāli ietirgotajiem 10l dīzeļdegvielas vai cigarešu bloka. Tas iekustinātais akmens turpināja velties arī pēc diskusija TV raidījumā „Sastrēgumstunda”, kur Rēzeknes domes priekšsēdētājam Aleksandram Bartaševičam un man bija iespēja runāt par Latgales vajadzībām. Paldies Dievam, Rīgas vīri „pamodās”.
Šobrīd jāizsaka gandarījums, ka valdība ir apstiprinājusi un šobrīd tiek ieviests Latgales rīcības plāns 2012-2013, kā rezultātā Latgales pašvaldībām ir iespēja ievērojami uzlabot biznesa atbalstošo infrastruktūru, lai teritorija kļūtu pievilcīgāka gan pašvaldības uzņēmējiem, gan arī potenciālajiem investoriem.
Līvānu pašvaldība plāno ieguldīt aptuveni 4 mlj. latu industriālās zonas pievadceļu un komunikāciju sakārtošanā. Uz nākošo plānošanas periodu būtu liela vērība jāpievērš kompleksiem risinājumiem reģionā un īpaša uzmanība jāvelta uzņēmēju tiešajam atbalstam - investīciju (gan esošajiem uzņēmējiem, gan potenciālajiem investoriem, gan pamatlīdzekļos, gan cilvēkresursiem), finanšu instrumentu un nodokļu atlaižu veidā.
Liela nozīme un paldies jāsaka gan Vides aizsardzības un reģionālai ministrijai un ministram Edmundam Sprūdžam. Kā arī šī procesa koordinatoriem Latgales plānošanas reģiona izpilddirektorei Ivetai Maļinai - Tabūnei un aģentūras direktoram Mārim Bazovičam.
- Kāpēc Latgales pašvaldībām un iedzīvotājiem būtu jāsatraucas, ja ir ES fondi, citas atbalsta programmas?
A.V.: Vispirms mēs centāmies atgādināt, ka valsts nav tikai Rīga, ka ir arī reģioni, kas pieder Latvijai, taču tiem ir liegta iespēja attīstīties. Arī pēdējais referendums par valsts valodas statusu krievu valodai parādīja, ka Latgale nevar samierināties ar to, kas notiek valstī. Var jau spriest, cik Latgales cilvēki ir nobalsojuši pareizi vai nepareizi, bet problēmas (Latgalē ir lielākais bezdarbs, Latgalē ir zemākās algas, Latgalē ir mazauglīgas augsnes) ir jārisina nevis par tām jārunā.
Viens piemērs. Ja esmu zemnieks un man ir 100t kartupeļu, tad lai aizvestu tos līdz Rīgas tirgum, man būs jāpatērē liels laiks un nauda. Arī Latgales ražotājam, lai preci vai produkciju nogādātu līdz pircējam, ir jārēķinās ar lielākām izmaksām. To pašu var pastāstīt arī citu novadu tālākos reģionos strādājošie uzņēmēji, lauksaimnieki, kas izvēlējušies palikt un saimniekot tepat Latvijā. Viņi taču strādā, lai uzturētu ģimeni. Viņi taču arī maksā nodokļus, tā uztur pašvaldības, valsts institūcijas, izglītību, medicīnu.
Latgales pašvaldības tāpēc jau uzsvēra, ka valstī ir vajadzīgi normāli likumi, atbalsta mehānismi mūsu uzņēmējiem, lauksaimniekiem. Kāpēc tie nevarētu būt, piemēram, atviegloti nodokļi pierobežas uzņēmējiem?
-Tad jau šai rīcības programmai būtu jāsaucas „Iespēju Latvija”, sastrēgumstunda taču ir visā valstī.
A.V.: Varbūt šoreiz ar Latgali vien varēs iekustināt lielas lietas. Vēl viens piemērs. Presē bija pārmests, ka Latgalē visbiežāk algas maksā aploksnēs. Bet cik tālu likumdošana, to starp nodokļu politika, ir sakārtota tā, lai nodokļus maksātu visi, lai cilvēki labprāt vēlētos strādāt nevis saņemt pabalstus. Neviens nebrauks projām no Latvijas, ja cilvēki atradīs darbu savā pagastā vai novadā, pilsētā, turklāt saņems godīgu darba algu, un ja par viņu darba devējs samaksās visus nodokļus.
Ministrijas pašvaldībām saka, ka tos, kas saņem GMI, var piespiest strādāt. Tikmēr likumdošana nosaka, ka GMI var izmaksāt tad, ja viņš kaut vai tikai notīra sniegu pie savas mājas. Tad, mīļie, šis pabalsts būtu jāsaņem arī man vai jums, kurš šo pašu darbu daru katru dienu. Arī Latgalē ir ko darīt, tikai normatīvie akti, likumi šos vīriešus un sievietes spēka gados „sargā” no darba. Šādas kuriozas, pat neiedomājamas lietas var atrast daudz un gandrīz katrā likumā. Protams, izņēmums ir tie, kas patiešām nevar strādāt vecuma vai slimības dēļ.
Valsts faktiski piespiež izbraukt no valsts cilvēkiem, kuros pirms tam pati ir ieguldījusi naudu (izglītībā, veselības aprūpē, infrastruktūrā). Tad nu sanāk, ka viņi visus darbspējības gadus, kurus varētu nodzīvot tepat Latvijā, ceļ citas valsts labklājību.
-Vai pašvaldības varētu līdzdarboties savējo atbalstīšanā?
A.V.: Līvānu novada dome jau iegulda līdzekļus ar domu, ka cilvēkiem tepat ir jādzīvo laimīgi, tepat Līvānu novadā.
Viņiem ir jāiegūst laba izglītība, tāpēc renovējam, siltinām, attīstām bērnudārzus, pamatskolas, vidusskolas, mūzikas un mākslas skolu. Nākamgad plānojam ieviest bezmaksas ēdināšanu visiem sākumskolas klašu skolēniem. Protams, cenšamies sakārtot arī to vidi, kur cilvēks strādā un dzīvo. Pašvaldība rekonstruē, atjauno ielas, piemēram, šogad pabeigsim Rīgas ielas rekonstrukciju, būvējam un atjaunojam arī ceļus, stāvlaukumus, daudzdzīvokļu namu pagalmus, ierīkojam veloceļus. Tiek uzlabota infrastruktūra arī Līvānu rūpnieciskajā zonā – sadarbībā ar uzņēmējiem atjaunots ielu apgaismojums, kursē autobuss. Ar Ekonomikas ministriju jau esam pārrunājuši, kā šo zonu varētu attīstīt turpmāk, piesaistot ES fondu līdzekļus. Mēs ceram, ka šī sakārtotā vide sekmēs jaunu uzņēmumu rašanos.
Trīs miljonus latu ieguldījām ūdenssaimniecības attīstībā tieši privātmāju sektorā, līdz ar to centrālā ūdensapgāde būs visos Līvānos mikrorajonos.
Esam saglabājuši un modernizējuši Līvānu slimnīcu, tur labprāt ārstējas arī kaimiņu novadu iedzīvotāji. Uzskatu, ka mūsu cilvēki saņem arī kvalitatīvo sociālo palīdzību, aprūpi, mums ir sava veco ļaužu pansija.
Pēc labi padarīta darba ir labi jāatpūšas. Līvānu novada pašvaldība ir ieguldījusi un iegulda naudu sporta zālēs, stadionos, kultūras namos, novada kultūras centrā, bibliotēkās. Veidojam jauniešu daudzfunkcionālo centru.
Mēs atbalstam pašdarbības kolektīvus, rīkojam novada un mazākus svētkus. Tamdēļ plānojam uzcelt arī estrādi un vieglatlētikas manēžu Līvānos.
Arī mūsu pašu uzņēmēji, lauksaimnieki ir izdarījuši un dara daudz labu lietu. Pašvaldība ir pateicīga uzņēmējiem par to, ka viņi uztur stipendiju fondu studējošajiem novada jauniešiem. Kopā ar uzņēmējiem jau 10 gadus maksājam stipendijas jauniešu studijām augstskolās – viņi neaizbrauks uz Angliju, nenodzersies, bet iegūs izglītību un dos labumu valstij, Līvāniem.
Priecē, ka Līvānu novadā atgriežas cilvēki, atgriežas ar visām ģimenēm pat no Rīgas. Tātad mēs, pašvaldība, uzņēmēji, ejam pareizajā virzienā. Valsts savukārt varētu par brīvu pieslēgt elektrību jauniem uzņēmumiem, jaunsaimnieku mājām vai jauno zemnieku saimniecībām. Šobrīd tā ir liela problēma, īpaši uzņēmējiem.
-Vai vajag attīstīt arī laukus, kuru paliek arvien tukšāki?
A.V.: Esmu pretinieks tam pabalstam, ko Labklājības ministrija sola tiem, kuri gribēs pārcelties darba meklējumos. Šķiet, tā valsts apzināti grib laukus padarīt vēl tukšākus. Ministram par šādu priekšlikumu būtu jāatkāpjas no amata. Taču mēs, pašvaldība, rīkojamies pareizi, ieguldot arī laukos. Tos infrastruktūras sakārtošanas darbus, ko pieminēju, mēs darām arī savos pagastos, ciemos. Mums ir vajadzīgs un svarīgs katrs cilvēks. Valstij ar likumiem ir jāveicina, lai uzņēmumi, ražotnes veidojas un attīstās arī laukos, ka vietējais iedzīvotājs ir ieinteresēts radīt ko jaunu turpat ciemā vai pagastā.
-Ko jūs sacīsiet tiem lielo pilsētu pašvaldību vadītājiem, kas iebilst, ka šāds atbalsts tikai Latgalei nav godīgs?
A.V.: Starp citu. Latgales rīcības programmas mērķis ir pierādīt, ka, Latgales pašvaldībās realizējot labus projektus, veicinot tautsaimniecības attīstību un radot jaunas darba vietas, finanšu ministrijai jāatrod papildus līdzekļi arī citām pilsētām citos reģionos. Šai programmai un piešķirtajai naudai jābūt turpinājumam. To es ne vienu vien reizi esmu apspriedis ar ministru Edmundu Sprūdžu. To daudzkārt nosaka projektu ieviešanas gatavība un naudas lietderīga apguve. Bez ilglaicīgas, plānveidīgas un mērķtiecīgas darbības pēkšņi un uzreiz tas nav izdarāms. Mums ir desmit gadu pieredze plānošanā un ES fondu apguvē. Tas ir ilgstošs un nežēlīgs darbs visam domes kolektīvam. Un ir gandarījums, ka šajā darbā mūs atbalsta arī ministrija. Līvānu novads un Latgale ir daļa no Latvijas.
- Līvānu novada dome par Daugavpils lidostu lems oktobrī. Vai tā sekmēs Latgales reģiona attīstību?
A.V.: 25. oktobrī Līvānu novada domes sēdē, vienam deputātam atturoties, nolēma atbalstīt Daugavpils lidostas celtniecību. Tas viss ir atkarīgs no tā, kādu attīstības ceļu ies mūsu valsts. Vai spēs piesaistīt investīcijas uzņēmējdarbībā Latvijai ārpuses valsts.
Nodokļu politika veicinās visas Latvijas vienlīdzīgu attīstību, tai skaitā Latgales. Ja iedzīvotāju vidējais slānis, tātad, vairākums, dzīvos labāk, tad arī un varēs atļauties lidot uz ārzemēm mācīties un atpūsties, bet pēc tam atgriezties atpakaļ Latvijā. Gribas jau ticēt, ka tā būs! Bet pretējā gadījumā, protams, aizbraukšanai no Latvijas pietiek arī ar Rīgas un Viļņas lidostām…
-Ko novēlēsiet Latgales cilvēkiem?
A.V. Izturību, veselību, cerību, veiksmi, laimi Jums un Jūsu mīļajiem un daudz, daudz labu cilvēku Jums apkārt. Un lai Jūs vienmēr būtu vajadzīgi citiem, jo tikai tas dod īstu piepildījumu cilvēka dzīvei!