Pastmarku zīmogošana Ventspils muzejā, Jāņa ielā 17, paredzēta piektdien no plkst.10 līdz 18, savukārt pastmarku prezentācija ar Latvijas Pasta un Ventspils muzeja pārstāvju piedalīšanos plānota plkst.12.
Mākslinieces Elita Viliamas veidotajā pastmarku blokā Kurzemes un Zemgales hercogiste - 450 iekļautas divas pastmarkas ar hercogistes zināmāko hercogu attēliem.
Pirmās dienas aploksnes un zīmoga dizainā ietverts arī burukuģis, atgādinot par hercogistes slavenākā hercoga Jēkaba valdīšanas laikā attīstīto kuģniecību un hercogistei piederošajām kolonijām. Pastmarku bloka tirāža ir 100 000 eksemplāru.
Uz pastmarkas ar nominālvērtību 0,55 lati, kas atbilst vienkāršas vēstules nosūtīšanai uz Eiropas Savienības valstīm, redzams Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs Jēkabs Ketlers (1610-1682.).
Viņš tiek uzskatīts par ievērojamāko Kurzemes un Zemgales hercogu, jo tieši Jēkaba valdīšanas laikā hercogiste sasniedza augstāko ekonomiskās attīstības līmeni. Ketlers valdīja no 1642. līdz 1682.gadam, veicinot rūpniecības, tirdzniecības un kuģubūves izaugsmi. Hercogs iesaistījās starptautiskajā tirdzniecībā, noslēdzot līgumus ar Spāniju, Franciju, Venēciju, Portugāli un daudzām citām zemēm, ieskaitot Osmaņu impēriju. Viņš dibinājis kolonijas Sv. Andreja salā Gambijas upes grīvā un Tobago Karību jūrā.
Savukārt pastmarkā ar nominālvērtību 0,35 latu, kas atbilst vienkāršas vēstules nosūtīšanai Latvijas Republikas teritorijā, attēlots grāfs Ernsts Johans Bīrons. Viņš dzimis 1690.gadā un bija pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas. Par Kurzemes un Zemgales hercogu kļuva divas reizes - no 1737.gad līdz 1741.gadam un no 1763.gada līdz 1769.gadam. Viņa valdīšanas laikā pēc itāļu arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projektiem tika uzceltas pilis Jelgavā un Rundālē.
Ventspils muzejā - Livonijas ordeņa pilī piektdien un sestdien risināsies starptautiska konferece Valsts Latvijas rietumos: Kurzemes un Zemgales hercogistei - 450. Tajā kā referenti piedalīsies vēsturnieki no Baltijas valstīm un Polijas.
Kurzemes un Zemgales hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kurā no 1562.gada līdz 1795.gadam ietilpa lielākā daļa Kurzemes, Zemgale un Sēlija. Hercogistē viena pēc otras valdīja divas dinastijas - Ketleri un Bīroni - un daži ar tām nesaistīti hercogi.