Privatizācijas aģentūras (PA) ārkārtas akcionāru sapulcē pirmdien ir nomainīta aģentūras līdzšinējā vadība un uz pusi samazināts valde sastāvs, portālu "Delfi" informēja ekonomikas ministra Daniela Pavļuta preses pārstāve Daiga Grūbe.
Akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemti grozījumi PA statūtos, uz pusi samazinot valdes locekļu skaitu, un līdz jauno valdes locekļu konkursa noslēgumam iecelta pagaidu valde divu cilvēku sastāvā, lai nodrošinātu PA darbības stabilitāti, nepārtrauktību un tai uzticēto pienākumu profesionāli un kompetentu izpildi.
PA valdes priekšsēdētāja pienākumus no otrdienas, 11.septembra, līdz jaunās valdes iecelšanai pildīs Ansis Spridzāns, kurš ir Latvijas Riska kapitāla asociācijas valdes loceklis un līdz šim bija zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" vecākais jurists. Spridzāns ir ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē Latvijas Juridiskajā augstskolā, augstāko profesionālo izglītību ar jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē, kā arī pirmā līmeņa profesionālo izglītību uzņēmējdarbības un administrēšanas programmā Banku augstskolā.
Savukārt valdes locekļa pienākumus pildīs Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta vadītājas vietnieks Kaspars Lore, kurš ir ieguvis augstāko profesionālo izglītību ar jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē. No 2001.gada Lore strādā Ekonomikas ministrijā un ir viens no atbildīgajiem ierēdņiem gan par Ekonomikas ministrijas kompetencē esošajiem privatizācijas, gan par valsts kapitāla daļu pārvaldības reformas īstenošanas jautājumiem. Arī iepriekšējā pieredzē Lore pildījis gan PA, gan arī Tiesu namu aģentūras valdes locekļa pienākumus.
Līdz ar to amatus zaudējusi līdzšinējā PA valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere, kā arī valdes locekļi Gundega Drēska, Egils Zariņš un Verners Lūsis.
"Jaunās, samazinātās Privatizācijas aģentūras (PA) valdes, kuras abi valdes locekļi tiks izvēlēti atklātā konkursā, viens no galvenajiem uzdevumiem būs ilgākais divu gadu laikā mērķtiecīgi, plānveidīgi un profesionāli izbeigt PA darbību atbilstoši uzlabotajai darbības izbeigšanas stratēģijai. Masveida privatizācijas process Latvijā ir beidzis jau pirms vairākiem gadiem, PA darba apjoms samazinās un ir sāktas nozīmīgas reformas valsts kapitāla daļu kopējā pārvaldības sistēmā, tāpēc nav nekādas nepieciešamības ilgstoši turpināt PA darbību", sacījis Pavļuts.
Ministrs norāda, ka PA patlaban ir daļu turētājs vairākos valstij svarīgos un vērtīgos uzņēmumos, tāpēc tās vadībai ir jābūt pietiekami augstai kompetencei un profesionalitātei ne vien nekustamo īpašumu atsavināšanas un juridiskajos jautājumos, bet arī ar aktīvu pārvaldīšanu saistītajos jautājumos.
"Par to diemžēl līdzšinējā sadarbība neliecina, jo šāda kompetence bijusi vērojama PA darbinieku vidū, bet ne valdes līmenī. Turklāt arī ar valdes kā komandas darba organizēšanu un konstruktīvas darba vides radīšanu aģentūrā iepriekšējā sastāvā valdei nav veicies. Tieši tāpēc arī pieņemts lēmums veikt izmaiņas PA valdē – samazinot gan valdes locekļu skaitu, gan ieceļot pagaidu valdi un sludinot atklātu konkursu uz valdes locekļu amatiem. Īstenotajām izmaiņām jānodrošina stabila un caurlūkojama PA darbība līdz aģentūras darbības izbeigšanai," skaidro Pavļuts.
Ņemot vērā arī neatkarīgā PA personāla vadības un vadības procesa audita secinājumus, pēc kuriem notika arī PA valdes locekļu darbības un kompetenču novērtēšana, akcionāru sapulcē pieņemts lēmums izteikt neuzticību līdzšinējai PA valdei, atbrīvojot visus četrus tās locekļus no amata. Audita laikā tika konstatēti arī vairāki nesaimnieciskas darbības riski, piemēram, attiecībā uz dienesta automašīnu izmantošanu, veselības apdrošināšanas apmēriem, veiktajiem PA ēkas remontdarbiem vai komandējumu organizēšanu, tāpēc viens no jaunās PA valdes uzdevumiem būs veikt neatkarīgu finanšu revīziju iestādē, lai gūtu pārliecību, ka līdzšinējā PA darbība organizēta saimnieciski un nav notikusi līdzekļu izšķērdēšana.
Atklāto konkursu uz PA valdes locekļu amatu plānots izsludināt tuvākajā laikā, lai vēlākais līdz gada beigām pilnvērtīgi darbu varētu sākt jaunā valde, kurai jāpabeidz darbs pie PA darbības izbeigšanas stratēģijas un jāsāk tās īstenošana, nodrošinot arī atbilstošu komunikāciju un informāciju par plānotajām darbībām sabiedrībai un aģentūras darbiniekiem.
Jau ziņots, ka Zalpētere neuzskata, ka PA darbotos pretēji valsts interesēm, virzot privatizācijai īpašumu - blakus Nacionālajam Teātrim (NT) izvietotos tenisa kortus.
"Tas ir absurds apgalvojums, ka PA darbojas pretēji valsts interesēm," pirmdien Latvijas Radio izteiktās aizdomas par PA darbošanos pret valsti komentēja Zalpētere, uzsverot, ka Ministru kabinets (MK) devis PA uzdevumu šo objektu privatizēt un PA to arī darījusi, lai gan mutvārdos saņemti pretēji norādījumi.
Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" svētdien vēstīja, ka viens no Zalpēteres atlūguma iemesliem varētu būt pretēji valsts interesēm uzsākta nekustamā īpašuma Rīgā, Kronvalda bulvārī privatizācija. Raidījums norādīja, ka pretrunīgi uzsāktā privatizācija saistīta ar tenisa kortiem Rīgā, Kronvalda bulvārī 2b. Līdz 2021.gada beigām šis zemes gabals iznomāts SIA "Kronvalda parks", kas pieder kādai Baltkrievijas pilsonei. Savukārt jau 2006.gadā ar Ministru Kabineta lēmumu īpašums nodots privatizācijai. NT šo zemes gabalu tagad nolūkojis nākotnes attīstībai, un valdība pēdējā gada laikā meklēja risinājumu, kā to saglabāt valsts īpašumā.