No amata pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs intervijā Sandim Točam.
Gatavojat sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesai par politisku vajāšanu. Vai varat pateikt - kas jūs vajā?
Mani vajā Latvijas valsts. Ja saliek secīgi visus faktus kopā, tie manu advokātu ieskatā ļoti precīzi to arī pierāda. Ja tā būtu tikai viena iestāde, teiksim, prokuratūra, tā būtu tikai viena iestāde. Bet tā ir konkrētu faktu secīga sistēma, kas turpinās jau vairākus gadus. Fakti pašlaik tiek apkopoti, un tad advokāti vērtēs sūdzības iesniegšanas pamatojumu. Šādas lietas Eiropas Cilvēktiesību tiesā tiek iesniegtas reti, jo tā ir ļoti neraksturīga situācija demokrātiskai valstij pēc būtības. Mani vajā kā politiķi. Neskatoties uz visām samazgām, kas pār mani tiek lietas no 1999. gada, šodien manu darbu pozitīvi vērtē 87% Ventspils iedzīvotāju. Mans politiķa reitings Latvijā svārstās no plus 25 līdz plus 45. Tagadējais mans kā politiķa reitings pēdējā aptaujā ir plus 30. Kuram vēl no politiķiem ir plus 30 šodien? Citiem politiķiem nav tādu apsūdzību, viņiem nav piemēroti drošības līdzekļi. Ja zinām, ka citiem politiķiem ar nesalīdzināmi mazākiem uzbraucieniem vai ka viņiem vispār nav nekādu uzbraucienu no prokuratūras, reitings nokrīt līdz mīnus 60, lūk, tas raksturo problēmu saknē. Vienmēr tiek domāts, ko vēl klāt pielikt, lai manu politiķa karjeru iznīcinātu. Mani pretinieki ir nonākuši pie secinājuma, ka vienīgā viņu iespēja attiecībā uz mani ir manas politiskās darbības nepieļaušana. Izslēgt iespēju LR Satversmes 100. pantu attiecināt uz Lembergu. Šobrīd manu politisko darbību, izmantojot tiesu un drošības līdzekli, mēģina nepieļaut Lolita Čigāne no Vienotības, bet no Zatlera partijas - Edmunds Sprūdžs. Viņi apgalvo, ka paust viedokli ir domes priekšsēdētāja pienākums. Kaut gan katram saprotams, ka tāda pienākuma nav. Domes priekšsēdētāja pienākumu saraksts ir precīzi aprakstīts normatīvajos aktos. Pārējais ir tiesības. Arī tiesības uz politisku darbību, kuru garantē nevis pašvaldību likums, bet Satversmes 100. pants.
Grūti noticēt, ka Lolita Čigāne un Edmunds Sprūdžs ir spējīgi jūs vajāt. Kas ir šie «viņi», kas negrib pieļaut jūsu darbību?
Jūs vaicājat, kas ir pasūtītājs? Kopš 1999. gada tie ir sorosieši. Es to saucu par Sorosa politisko apvienību, kas Latvijā darbojas kā nereģistrēta politiska partija, bet jau kopš 90. gadu vidus veic aktīvu politisko darbību Latvijā. Ļoti ilgus gadus to vadīja Sarmīte Ēlerte. Vienotībā sorosieši patlaban ir dominējošais politiskais spēks. Viņi nosaka Vienotības dienaskārtību. Ne visiem Vienotībā tas patīk, bet tā tas ir. Ņemot vērā, ka sorosiešiem ir kontrolpakete Vienotībā, viņiem ir kontrolpakete arī Saeimā un valdībā. Es nevēlos apgalvot, ka Valdis Dombrovskis ir sorosietis, nē. Bet viņa esamība premjera amatā ir pilnībā atkarīga no sorosiešiem. Minēšu dažus redzamākos politiķus, kas ir sorosieši. Valdībā: Viņķele, Vilks, Pabriks, Pavļuts, Ķīlis. Saeimas deputāti: Judins, Čigāne, Buiķis, Čepāne, Kārkliņa, abi Latkovski, Druviete, Loskutovs, Kursīte, Lejiņš, Liepiņš u. c. Valdis Zatlers pirms gada izdarīja valsts apvērsumu, nododot sorosiešu rokās valsts varu Latvijā. Naudas ziņā Džordžs Soross ir miljardieris. Politiskās ietekmes ziņā viņam pieder labi apmaksāts organizāciju tīkls. Tie ir tūkstošiem viņa apmaksātu funkcionāru un stipendiātu, kuri sevi dēvē arī par politologiem, ekspertiem, politisko procesu vērotājiem utt. Viņiem ir savi cilvēki medijos, tiesu sistēmā. Redzamākais ir bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns. Bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Pašlaik viņš ir mazāk sabiedriski aktīvs, bet ir tīrākais sorosietis. Man nav pamata apgalvot, ka tagadējais ģenerālprokurors būtu sorosietis, bet man ir pamats apgalvot, Krimināltiesiskā departamenta vadītājs Arvīds Kalniņš ir simtprocentīgs sorosietis. Ir noticis politiskais apvērsums. Viņi ilgi darbojās pēc principa, ka atrodas ārpus Saeimas un valdības. Ietekmēja politiskos procesus caur saviem ietekmes aģentiem, līdz saprata, ka tas nav efektīvi. Pirmo reizi viņi būtiski iesakņojās varas institūcijās pēc 10. Saeimas vēlēšanām, bet bija mazākumā. Pēc 11. Saeimas vēlēšanām viņi ir dominējošais spēks.
Ministri Ilze Viņķele, Andris Vilks - kā gan šie cilvēki var jūs vajāt?
Sorosiešu ietekme ir tik liela, ka viņi var nodrošināt vajāšanu. Kā? Kopā - kā sistēma. Piemēram, Strīķe no KNAB.
Kāpēc šiem, kā jūs sakāt, sorosiešiem 1999. gadā radās doma jūs vajāt?
Džordža Sorosa pieeja ir tāda - un tā ir klasiska kolonizatora pieeja - iznīcināt nacionālo buržuāziju. Ietekmīgas nacionālās buržuāzijas nedrīkst būt. Globālajai buržuāzijai, ko pārstāv Soross, ir jābūt, un tai jābūt ietekmīgai jebkurā valstī. Globālajai buržuāzijai ir jātur varas kontrolpakete, tā nedrīkst būt nacionālās buržuāzijas rokās. Tas ir tas kosmopolītiskais moments.
Varbūt jūs varat nosaukt vismaz kādu konkrētu mērķi, kas Džordžu Sorosu interesē Latvijā?
Konkrēts mērķis - tas ir blakusprodukts. Viņa mērķi ir, sākot no sevis apliecināšanas un beidzot ar praktiskiem ekonomiskiem jautājumiem, ja pienāk tāds brīdis, kad nepieciešams izmantot politisko ietekmi ekonomisko mērķu sasniegšanai. Bet Latvijas ekonomika ir tik maza, ka Sorosam būtisku ekonomisko interešu šeit nav.
Soross ir jau vairāk nekā 80 gadu vecs, bet Latvija ir neliela valsts, kālab lai viņš aktīvi ietekmētu konkrētus notikumus šeit?
Bet kāpēc Džordžs Soross maksāja algu Gruzijas ministriem?
Saprotiet, kāds krāj pastmarkas, cits - antikvariāta priekšmetus... bet kāds veido vispasaules impēriju. Tā ir viņa individuālā izpausme, kā viņš sevi var apliecināt.