Saistībā ar straujo biogāzes staciju celtniecību pēdējos divos gados par 91% pieaugušas kukurūzas platības, informēja Zemkopības ministrijā.
Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta datiem 2010.gadā uz atbalstu kukurūzas sējumu platībām pieteicās 200 pretendenti, kopumā uzrādot 5904 šīs kultūras hektārus.
Savukārt šogad atbalstam pieteikušies 279 pretendenti ar kopumā 11 292 hektāriem kukurūzas platību. Līdz ar to sējumu platību maiņa par labu biogāzei divu gadu laikā sasniegusi 91%.
Kā norādīts energokompānijas AS "Latvenergo" izdevumā "Energoforums", Latvijā pašlaik darbojas 23 biogāzes stacijas, kas attīstījušās tieši pēdējos pāris gados. Biogāzes stacijas 2011.gadā elektrotīklā pārdeva 0,1 teravatstundu, kas ir nepilnas trīs reizes vairāk nekā 2010.gadā. Par tīklā nodoto elektroenerģiju tām samaksāts 2,7 reizes vairāk, nekā ir elektroenerģijas cena tirgū.
Tikmēr lauksaimnieki vairākkārt pauduši bažas, ka straujā biogāzes staciju popularitāte draud iznīcināt pārtikas ražošanu, jo ar kukurūzu tiek apsēti pārtikas labībai paredzētie lauki. Līdz ar to atbalsts jāpiešķir tikai tiem zemniekiem, kas biogāzes ražošanai izmanto noteiktas izejvielas, piemēram, dažādus pārtikas atlikumus, kūtsmēslus u.tml., uzskata zemnieki.
Kā ziņots, Ministru kabineta komitejas sēdē 30.jūlijā vairāki zaļās enerģijas jomas atbalstītāji norādīja, ka apturēt atbalstu zaļās enerģijas ražošanai līdz 2016.gadam nav pieņemami. EM secinājusi, ka līdzšinējais atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursu, nav bijis ilgtspējīgs un no izmaksu viedokļa nav pietiekami kontrolējams.
Tikmēr lauksaimnieki ir nemierā ar situāciju, kad viņiem nepieciešamās zemes tiek izmantotas biogāzes ražošanas izejvielu vajadzībām. Uz šo problēmu sēdē norādīja arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Pēc viņas vārdiem, tas, kas notiek laukos ar biogāzes ražotnēm, ir neaptverami - zemes nomas cena kāpj, bet zemniekiem tiek atteiktas nomas tiesības uz platībām.
LOSP uzskata, ka atbalsta piešķiršanā prioritāte jādod tiem, kas ar vismazākajām investīcijām var saražot lētāko elektroenerģiju, vienlaikus sakārtot vidi un nodrošināt saimniecību ar energoresursiem.