Zarnu jeb kolorektālais vēzis ir otrs izplatītākais ļaundabīgais audzējs Latvijas iedzīvotāju vidū – gadā saslimst vairāk nekā tūkstoš cilvēku, taču pielietotās ārstēšanas metodes ir antīkas, atzinusi starptautiskās pretvēža organizācijas "EuropaColon" vadītāja Jola Gora-Būta, informē laikraksts "Neatkarīgā".
Latvijas Vēža pacientu biedrības "Vita" vadītāja Irina Januma skaidro, ka Latvijā kolorektālā vēža pacientiem valsts neapmaksā jaunās paaudzes medikamentus, tā saukto mērķterapiju.
Latvijas problēmas ir pacientiem nepieejamā mūsdienīgā ārstēšana, ar to konkrēti domājot tieši novecojušu medikamentu izmantošanu, kā arī nelielais zarnu vēža skrīningā iesaistīto cilvēku skaits. "Latvijas zarnu vēža pacientu ārstēšanu es droši varu saukt par antīku, jo Eiropā to izmantoja pirms 50 gadiem, Latvija pie tā ir palikusi. Ķīmijterapija ir izmantojama, un daudziem pacientiem tā palīdz ārstēt vēzi, taču tā nepalīdz, ja, piemēram, vēzim ir metastāzes. Jaunā terapija ir pilnīgi cita veida ārstēšana – zāles iedarbojas tikai uz vēža šūnām, nebojājot veselās, kas nozīmē garāku dzīvildzi vai pat pilnīgu izveseļošanos," laikrakstam norāda Gora-Būta. "Arguments vienmēr būs nauda, jo jaunās paaudzes medikamenti maksā dārgi, taču, kā redzam, Igaunija un Lietuva mērķterapiju kolorektālā vēža pacientiem apmaksā jau vairākus gadus," uzsvērusi eksperte.
"Es esmu norūpējusies par Latvijas situāciju saistībā ar kolorektālā vēža skrīningu un ārstēšanu. Cilvēku atsaucība valsts bezmaksas pārbaudēm ir ļoti zema, tikai 7% to izdarījuši. Es ticu, ka Latvijas cilvēki ir izglītoti un saprot, ka profilaktiska pārbaude nozīmē dzīvi. Tāpēc ir jāmeklē atbildes, kāpēc šis skrīnings nestrādā. Es domāju, ka ģimenes ārsti nav pietiekami iesaistīti sekot tam, lai mērķgrupa, tas ir, cilvēki virs 50 gadiem, veiktu pārbaudes un aicinātu cilvēkus pārbaudīties, un otrs – sabiedrībai par to nav pietiekami daudz informācijas," uzskata speciāliste.
Eksperte uzsver, ka katra cilvēka tiesības ir saņemt individualizētu ārstēšanu, to paredz arī Eiropas pacientu harta. "Diemžēl valsts neuzskata par nepieciešamu to saviem cilvēkiem piedāvāt, bet – kas gan vēl var būt svarīgāks? Es to uzskatu par pilnīgi nepieņemamu," skarba savos vērtējumos bija Gora – Būta. Viņa izteica gatavību gan rakstīt Valsts prezidentam, gan runāt ar ministriem un politiķiem, gan tikties ar ierēdņiem, kuri atbild par šo jomu. Salīdzinājumam pacientu aizstāve minēja Igauniju, kur tomēr budžets zālēm, neraugoties uz mazāku iedzīvotāju skaitu, ir daudz lielāks. "Tas ir jautājums tiem Latvijā, kas rīkojas ar naudas sadali!" uzsvēra Gora-Būta.
Laikraksts norāda, ka Eiropas Savienības valstīs cīņa ar kolorektālo vēzi tiek uzskatīta par vienu no veselības aizsardzības prioritātēm, tāpēc 2008. gadā Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu izsludināt martu par mēnesi cīņai ar kolorektālo vēzi. "EuropaColon" organizē Eiropā dažādas izglītojošas aktivitātes, lai palielinātu sabiedrības informētību par šo slimību, uzsverot agrīnas diagnostikas nozīmi.
Pagājušā gadā ar kolorektālo vēzi saslima 1175 Latvijas cilvēki. Arī nāves gadījumu skaits pieaudzis, un 2011. gadā ar šo ļaundabīgo audzēju miruši 688 pacienti.