Riebiņu novada Pieniņu Romas katoļu baznīcā kā ierasts notiek dievkalpojums, bet pēc tā dievnamā notika svinīgs pasākums, kura laikā ar Latvijas valsts aizsardzības fonda "Lāčplēsis" goda zīmi bronzā tika apbalvoti divi sabiedrībā pazīstami cilvēki -Riebiņu novada domes priekšsēdētājs Ilmārs Meluškāns un Pieniņu draudzes prāvests Aigars Bernāns.
Ilūkstes mūzikas skola dibināta 1962.gadā. Jau 12.gadus par tās direktoru strādā Edvīns Megnis. Viņš uzsver, ka pa šiem gadiem daudz kas ir mainījies- audzēkņi, pedagogi, tāpat skola no interešu izglītības pārgājusi uz profesionālo.
Līdz 2020.gadam Rēzeknei ir jākļūst par pievilcīgu tūrisma galamērķi, par brīvā laika pavadīšanas vietu Latgales reģiona iedzīvotājiem, pilsētu Latgales sirdī ar spēcīgu latgalisko identitāti, - tāds ir mērķis izstrādātajai Rēzeknes kultūrtūrisma attīstības koncepcijai.
Turpinās projekta „Preiļu novada izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība" realizācija. Tā mērķis ir veicināt novada izglītības iestāžu konkurētspēju, izglītības pakalpojumus un bērniem draudzīgas un drošas vides pieejamību.
Rēzeknes Valsts ģimnāzijā jau trešo gadu notika pasākums, kas veltīts Eiropas valodu dienai. Pirmajā konkursa daļā skolnieki prezentēja sagatavotos mājasdarbus- radio staciju konkursu, kur raidīja četrās valodās- sporta ziņas angļu, kriminālziņas krievu, laika ziņas vācu valodā, bet pārraide senioriem latviski.
Aušana ir viena no senākajām mākslas nozarēm pasaulē, kurā,nu ir iespēja apgūt un pilnveidot savas prasmes arī Preiļu novada Dienas centra apmeklētājām. Jau no oktobra sākuma daudzas nevajadzīgas drēbes te pārtop kamolīšos, lai pavisam drīz pārdzimtu skaistos grīdceliņos
Blakus Rēzeknes pilskalnam šobrīd atrodas Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs "Zeimuļs", bet no 9tā līdz 13ajam gadsimtam šeit bija seno latgaļu pils. Šobrīd kā vēsturiska liecība no tiem laikiem saglabājušās vien pilsdrupas.
Aprakstītas māju sienas, patvaļīgi grafiti zīmējumi, pieturvietās sadauzīti stikli, izrauti apstādījumi un nolauzti kociņi-- Rēzeknes pilsētā šādi tīšu prāt nodarīti postījumi pēdējā laikā notiek regulāri.
Krāslavas kultūras namā valda rosība, grāmatu izdevēji steidz izņemt no kastēm grāmatas un salikt tās uz galda, lai iedzīvotāji varētu apskatīt un iegādāties.
Jau no 2009.gada Ludzas slimnīcā ievērojami samazināts sniegto pakalpojumu skaits, taču 4 miljonus lielais kredīts, kas tika ņemts ēkas būvdarbu pabeigšanai ir jāatmaksā.
Daugavpils novadā top neparasta ēka no salmu ķīpām. Īpašs projekts no vairākiem aspektiem. Pirmkārt, būvniecībā dominējošie ir videi draudzīgi no dabas aizgūti materiāli - salmi, koks, māls.
Projekta "Build up skills" ietvaros Rēzeknes Augstskolā notika reģionālā konference" Energoefektivitāte un būvniecībā strādājošo kvalifikācija". Tajā diskutēja par aktuālo būvniecībā, kā arī dalījās pieredzē par ēku siltināšanu.
Eiropas parlaments tā ir milzīga ēka, darbu šeit varētu salīdzināt ar skudru pūzni. Šeit strādā divdesmit septiņu Eiropas savienības dalībvalstu deputāti - kopskaitā 754, no tiem deviņi deputāti no Latvijas.
"Vosorys saulgrīžu burvesteibys", - tā sauc šodienas pirmizrāde. To tulkojusi Monika Zīle un tas jau ir kārtējais Daugavpils teātra iestudējums latgaliešu valodā, kā apliecinājums piederībai savam novadam un saviem skatītājiem.
Rēzeknes pilskalns- Pilsētas pirmsākums un šūpulis. Kādreiz tas pulcēja daudzus pilsētas iedzīvotājus un viesus, te notika dažādi kultūras pasākumi, tagad, tas nereti tiek izmantots par " tusiņu" vietu.
Pirms četriem gadiem par godu Latvijas deviņdesmit gadu svinībām pirmo reizi visos četros reģionos tika organizēta spēle jauniešiem -- Jaunie Rīgas sargi.
Pirkt, pārdot un nolūkot sev līgavu vai līgavaini -- Nautrēnu pagasta Rogovkā gadu no gada ar šādu mērķi ik rudeni tiek rīkoti - Smotra tiergi. Arī šogad, kad lielie rudens darbi apdarīti, Nautrēnu pagasta ļaudis dodas uz Rogovkas centru. Sabraukuši pārdevēji, piedāvājot dažnedažādākās preces, arī pircēju netrūkst.
Pagājušajā nedēļā Rēzeknes 5-jā vidusskolā svinēja dubultus svētkus- gan Starptautisko skolotāju dienu, gan mācību iestādes 45 gadu jubileju. Pilsētas Ziemeļu rajonā attīstoties rūpniecībai un pieaugot iedzīvotāju skaitam izveidota skola, kas šobrīd ir viena no labākajām izglītības iestādēm Rēzeknē.
Kādreiz 33 kilometrus garā posma Aizkraukle - Jēkabpils bedrainais grants ceļš nu ieguvus asfalta segumu un pārvietošanās pa to kļuvusi krietni drošāka un ārtāka. Latgales ceļu uzturēšanai šogad no budžeta kopumā tika iedalīti 7,5 miljoni latu. Līdz gada beigām plānots pabeigt darbus 18 ceļu posmos 116 km garumā. Jau vasarā АS „Latvijas autoceļu uzturētājs" Latgales reģionā ir uzlabojis grants ceļu kvalitāti apmēram 50 km garumā Rēzeknes, Ludzas un Ciblas novadā.
Pēc referenduma par krievu kā otru valsts valodu Saeimas deputāts Andrejs Judins ierosināja izveidot „bērnu apmaiņas programmu", kuras laikā krievu ģimeņu bērni varētu viesoties latviešu ģimenēs un apgūt valodu.
Malnavas koledžas dienesta viesnīcā un vienā no mācību korpusiem šobrīd strādnieki steidz veikt pēdējos siltināšanas darbus. Tiek nomainīti logi, rekonstruēts jumts un abās ēkās ierīkota rekuperācijas sistēma.
Šobrīd daudzās skolās tiek ieviesti digitālie mācību līdzekļi, arī bērnudārzi negrib atpalikt un pieņem jaunus izaicinājumus. Ar modernajām tehnoloģijām bērnus jāiepazīstina jau no mazotnes, un to dara arī Līvānu novada pirmsskolas mācību iestādes "Rūķīši" filiālē "Pastariņi" .
Jau pirms starptautiskajai veco ļaužu dienai veltītā pasākuma Rēzeknes Pensionāru sociālo pakalpojumu centra iemītnieki pulcējās zālē, lai ieņemtu labākās vietas pie saklātā svētku galda un noklausītos sev veltītos apsveikumus no Rēzeknes pilsētas domes vadības un deputātiem.
Āboli, mājās žāvēta gaļa, vilnas cimdi, zeķes, lupatu deķīši, puķes, augļkociņi un pat truši -- tik liela daudzveidība bija vērojama rudens Miķeļdienas gadatirgū Rēzeknē.
Katrs tirgus apmeklētājs plašajā piedāvājumu klāstā varēja atrast ko sev tīkamu un nepieciešamu.
Lai gan ārā jau tumšs, tomēr Rēzeknes augstskolas logos deg gaisam un valda liela rosība. Gaiteņos ar programmām rokās redzami gan jaunieši, gan pieaugušie, gan mazi bērni -- visi uz Rēzeknes augstskolu nākuši, lai piedalītos zinātnieku naktī. Šis pasākums Latvijā tiek rīkots jau septīto gadu - tā mērķis vienkāršā veidā jauniešiem skaidrot, kas ir zinātne. Šogad Latvijā zinātnieku nakts kopīgā tēma bija enerģija.
Policijas automašīnu pavadībā ar ieslēgtām bākugunīm un sirēnām Rēzeknē neformālā vizītē ieradās Latvijā rezidējošie ārvalstu vēstnieki. Šādas vizītes reizi gadā vēstniekiem Latvijā regulāri organizē ārlietu ministrija. Esot Rēzeknē vēstnieki iepazinās ar pilsētas uzņēmējdarbību un kultūru, tai skaitā arī ar jauno Autrumlatvijas radošo pakalpojumu centru.
Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs Artis Pabriks viesojās Preiļos. Vizītes pirmajā daļā ministrs apmeklēja Preiļu 2. vidusskolu, kur tikās ar Preiļu un tuvējo novadu jaunsargiem, kā arī ar skolas devīto -- divpadsmito klašu skolēniem. Jaunsargus ministrs informēja par to, ka valsts budžeta grozījumos jaunsardzei ir piešķirti papildus līdzekļi. Drīzumā jaunsargiem būs jaunas formas. Kā turpmāk attīstīsies jaunsardze. Tāpat, katrs jaunsargs no ministra saņēma Jaunsarga rokasgrāmatiņu.
Šajās brīvdienās Jēkabpils pilsētu un tās apkaimi pierūcināja auto un laivu motoru skaņas. Pilsētā norisinājās vērienīgs pasākums - „Motoru svētki 2012". Šogad tie ir īpaši, jo tiek apvienotas trīs dažādas ar ātrumu saistītas sacīkstes. Kopumā sacensībās piedalījās gandrīz 85 ekipāžas gan no Latvijas, gan arī citās pasaules valstīm.
Kārsava novada dome šajā nedēļā divu dienu garumā pie sevis uzņēma viesus no Azerbaidžānas Gusarsku rajona. Tālo viesu ierašanās mērķis bija abu valstu pašvaldību savstarpējās sadarbības veicināšana. Vizītes noslēgumā Kārsavas novada un Gusarsku rajona vadītāji parakstīja sadarbības līgumu.
Daudzos Latgales pagastos ūdenssaimniecības un kanalizācijas sistēma jau ir novecojusi un tai nepieciešama rekonstrukcija. Šobrīd Rēzeknes novada Lendžu ciemā tiek īstenots Eiropas reģionālā attīstības fonda projekts „Ūdenssaimniecības attīstība Rēzeknes novada Lendžu pagasta Lendžu ciemā" .
Lai sabiedrībā apliecinātu ģimenes vērtību Rēzeknē aktīvi darbojas māmiņu klubs. Māmiņas regulāri sev un citiem par prieku organizē dažādus pasākumus un akcijas. Viena no pēdējām māmiņu kluba īstenotajām iecerēm ir pasākums -- Gada ģimene, kas no marta mēneša līdz pat septembrim kopā apvienoja astoņas saimes.
Bez ceļa zīmēm nebūtu iespējama droša automašīnu kustība. Taču kas notiek tad, kad ceļa zīmes ir bojātas un nepieciešama to nomaiņa? Kā izrādās, Latvijas autoceļu uzturētāja Daugavpils ceļu rajonā atrodas ražotne, kur tiek izgatavotas jebkāda veida ceļa zīmes.
Tapusi tapa dokumentāla videofilma „Jānis Lejiņš -- ZĪMOGS SARKANĀ VASKĀ". Jānis Lejiņš, strādājot pie triloģijas „Zīmogs sarkanā vaskā", vairāk kā desmit gadus pētījis Latvijas vēsturi, tādējādi rakstniekam izveidojies savs unikāls skatījums uz vēsturi un laiku pirms 13. gs., par kuru runāts maz, vai vispār nemaz. Kāds tas ir.
Aizvadītajā nedēļas nogalē Daugavpils novada Līksnas pagastā karjerā „Smiltāji" norisinājās viens no gada svarīgākajiem notikumiem ikviena Latvijas orientierista dzīvē -- Latvijas čempionāts orientēšanās sportā vidējā distancē un stafetē.
"Ekonomikas izrāviens"- ar šādu cerīgu vadmotīvu 10. septembrī Daugavpils universitātē tika aizsākta Nacionālā attīstības plāna 2014. -- 2020.gadam sākotnējās redakcijas sabiedriskā apspriešana reģionos. Līdz 21.septembrim tās norisināsies arī Valmierā, Ventspilī, Liepājā, Jelgavā un Rīgā.
Vairākos Latgales skaistākajos Dievnamos no 3 līdz 9. septembrim bija dzirdama senā poļu mūzika.Jau astoņus gadus septembrī Latgalē norisinās Baroka mūzikas festivāls, kura centrs ir Rēzekne, bet koncerti notiek arī plašā apkārtnē, tāpat ir paredzētas arī meistarklases, semināri un lekcijas.
Sākoties jaunajam mācību gadam ievērības cienīgas pārmaiņas piedzīvojusi Krāslavas varavīksnes vidusskolas virtuve un ēdamzāle. Par pašvaldības līdzekļiem vasaras brīvlaikā veikta gan telpu rekonstrukcija, gan pilnīga aprīkojuma nomaiņa.
Zemnieku saimniecībā "Korsikova", kura ir viena no lielākajām Preiļu novadā jau no aizvadītā gada novembra saimnieko Anatolija Mūrnieka dēls Kristaps. Pēdējos divos gados Preiļos savās vai vecāku saimniecības darboties sākuši 12 jauni zemnieki, kas, neapšaubāmi priecē un liecina par to, ka lauku zemes te neaizaugs ar nezālēm.
Lauku skolās katrs jaunais mācību gads skolotājiem tiek gaidīts ar uztraukumu, bērnu skaits pagastos strauji samazinās, tā arvien vairāk palielinot iespēju par mazo skolu slēgšanu.
Skanot Latvijas valsts un pēc tās Rēzeknes augstskolas himnai svinīgais zinību dienas pasākums studentiem Rēzeknē varēja sākties. Augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks, uzrunājot studentus, uzsvēra reģionālo augstāko izglītības iestāžu būtisko nozīmi valsts vienotai attīstībai.
Jau pirms ekskluzīvo spēkratu parādes Riebiņu iedzīvotāji pulcējās pie domes ēkas, lai apskatītu retro automašīnas un motociklus, kas vēlāk devās braucienā pa ciemata ielām līdz parkam. Parādi ar interesi vēroja gan pieaugušie, gan bērni. Spēkratu īpašniekiem retro automašīnas saistās ar īpašām atmiņām.
Lai Indrā bērniem un jauniešiem sagādātu prieku 308. Krāslavas vienības jaunsargi Tēvijas parkā bija izveidojuši piedzīvojumu trasi, kurā ar dažādu šķēršļu joslu palīdzību tika pārbaudīta spēja sadarboties, līdzsvara prasmes un fiziskā sagatavotība.
Vairāki desmiti tūkstošu iedzīvotāju no Ludzas, Rēzeknes, Daugavpils apkaimes 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā izceļoja uz Sibīriju, cerībā iegūt zemi. Latgalieši tāpat kā pārējo novadu latvieši devās projām no dzimtenes izmisuma un nabadzības dzīti, jo pēc dzimtbūšanas atcelšanas zemi Latvijā varēja iepirkt tikai par nesamērīgi dārgu cenu.
Ludzas 835. gadadienas svinībās ludzāniešus un pilsētas viesus priecēja krāšņs ziedu paklājs no vasaras nogales ziediem. Šī ziedu kompozīcija simbolizē Ludzu -- pilsētu, kurā no seniem laikiem savijušās daudzu tautu un daudzu kultūru krāsas.
Vietā, kur divas valstis, Latviju un Baltkrieviju, šķir tikai Daugavas ūdeņi, atrodas Piedruja. Šis nelielais ciematiņš var lepoties ar vairākiem izciliem mākslas un arhitektūras pieminekļiem, starp kuriem ievērojamākais ir 18.gs. vidū būvētā sv. Jaunavas Marijas Piedrujas Romas katoļu baznīca.
Kopš pagājušā gada rudens, kad Viļānu uzņēmējs Kārlis Trūps iegādājās vecās noliktavas telpas, tās ir izmainījušās līdz nepazīšanai. Ja piepildīsies uzņēmēja ieceres, jau šā gada rudenī te ražos bruģi izmantojot vietējos izejmateriālus.
Ar pasaku tēla-lapsiņas un Viļānu novada domes darbinieku piedalīšanos pilsētā tika atklāti vairāki rotaļu laukumi. Bērnu gaviles un prieks par jaunajiem laukumiem ir neizmērojamas.
Pašos Latvijas Dienvidaustrumos, vietā, kur Eiropas Savienība tiekas ar Baltkrieviju, atrodas Krāslavas novads. Tā bagātība ir 119 ezeri, daudznacionālā vide, ko simboliski raksturo laiva ar pieciem airiem pilsētas centrā, kā arī Latvijas likteņupe Daugava, kas tieši pie Krāslavas sāk mest savus lokus. Jau vairākus mēnešus Krāslava var lepoties arī ar pirmo inovatīvā veidā siltināto māju.