Laboratorija Spānijā apstiprinājusi, ka Āfrikas cūku mēra vīruss, kas atklāts paraugfermā Lietuvā, ir tas pats, kas jau izplatījies Krievijā, Baltkrievijā, Gruzijā un Ukrainā.
Šajā fermā bijusi augsta līmeņa biodrošība. Vai sērga ir ievazāta tīši, īstenojot ekonomisko diversiju?
Dānijas kompānijas Idavang Rupinsku kompleksā Ignalinas rajonā jāizkauj 20 000 cūku. Lietuvas Pārtikas un veterinārijas dienesta direktors Jons Miļus neslēpj izbrīnu, kā kompleksā, kas nožogots ar divkāršu sētu, kur nevar iebraukt automašīnas, un kur pat sivēniem paredzētais piens tiek piegādāts pa caurulēm, varēja nokļūt vīruss.
Pētīs arī kukaiņus
Miļus atturas izteikt pieņēmumus, kā infekcija varēja iekļūt kompleksā, kas biodrošības pasākumu ziņā uzskatīts par paraugfermu. Pēc viņa teiktā, hipotēžu ir ļoti daudz: “Tomēr galvenais ir cilvēka faktors. Vai tas darīts tīšām, vai arī tā bijusi cilvēciska kļūda – tas mums jānoskaidro ar prokuratūras palīdzību.”
Lietuvā ieradīsies arī dāņu zinātnieki, kas Ignalinas rajonā pētīs asinssūcējus kukaiņus, jo “pastāv viedoklis, ka slimību var pārnēsāt pat viena muša”, piebildis Miļus.
Āfrikas cūku mēra gadījumā saimniecībā jāiznīcina visas cūkas. Sērga nodara smagu triecienu zemniekiem un tautsaimniecībai, šogad Baltijas valstu kopējie zaudējumi būs vismaz 50 miljoni eiro. Kāda ir iespēja, ka vainojami mums nedraudzīgas valsts specdienesti? Starp citu, 1971. gadā Āfrikas cūku mēra epidēmija plosījās Kubā, un sešu nedēļu laikā bija jāizkauj pusmiljonu cūku. Vadonis Fidels Kastro paziņoja, ka vīrusu ieveduši ASV specdienesti.
Latvijas eksperts izsakās atturīgi
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta direktors Aivars Bērziņš teic, ka ar šādām teorijām vajadzētu būt ļoti uzmanīgiem, aicinot vairāk skatīties uz reāliem pierādījumiem. “Pat visdrošākajās saimniecībās var rasties kāds biodrošības caurums vai risks. Cilvēks, protams, ir viens no galvenajiem faktoriem, kas kalpo kā vīrusa pārnēsātājs, gan ar apģērbu, apaviem, gan pārtikas atlikumiem, bet to, vai mēris būtu speciāli izraisīts, negribētos komentēt,” saka Bērziņš.
“Šādu vīrusu speciāli izraisīt nav tik vienkārši. Protams, ir daudz dažādu aizdomu, ka tas varētu būt ar tīšiem nodomiem pavairots, bet es to nevaru ne noliegt, ne apstiprināt. Domāju, daudz lielāka nozīme šeit ir cilvēku neapzinātajai rīcībai nekā tīšam bioloģiskam apdraudējumam,” piebilst speciālists.
Arī Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietnieks Juris Cīrulis domā, ka Lietuvas gadījumā tā nav diversija un vīruss, visticamāk, ievazāts ar lopbarības starpniecību.
Galvenais pārnēsātājs esot cilvēks, un vairāk ticams, ka vīruss ievazāts no citām valstīm, bet ne tīšu nodomu dēļ. “Pašlaik izdalītas trīs zonas, kurās plosās mēris. Svarīgākais ir tās lokalizēt, neļaujot izplatīties tālāk. Patlaban tiek darīts maksimāli viss, lai tas izdotos,” uzsver Cīrulis.
Pārņem tēva mājas un zaudē visu
Patlaban Āfrikas cūku mēra vīruss Latvijā apstiprināts 56 mežacūkām un 59 mājas cūkām 28 cūku novietnēs - 27 piemājas saimniecībās un vienā cūku fermā, savukārt iznīcinātas 484 mājas cūkas. Ārkārtas situācija izziņota jau 21 novadā.
Viens no pēdējiem gadījumiem atklāts Krāslavas novada Skaistas pagastā, kur fermā turētas 196 cūkas. Situācija ir neapskaužama, aprīlī aizsaulē devās lauku sētas īpašnieks, un saimniekošanu uzņēmās viņa dēls, kurš pameta darbu Ogrē un pārcēlās uz dzīvi tēva mājās.
Pagasta pārvaldē stāsta, ka viņam jau tā nav klājies viegli. Kad parādījusies informācija par sērgu, saimnieks pastiprinājis biodrošības pasākumus, bet diemžēl tas nav līdzējis.
Turklāt nesen uznākušais lietus ar krusu un spēcīgo vēju, nolaužot vārpas, nopostījis 70 hektārus kviešu sējumu, raksta LETA. Graudi audzēti cūku barošanai. Līdz ar to saimniecība, kuras attīstībai ir paņemti kredīti desmitiem tūkstošu eiro apmērā, ir palikusi bez iespējām atmaksāt aizņēmumu. Latgales laukos jau tā ir maz uzņēmīgu cilvēku, un, ja šādās un līdzīgās situācijās nonākušie saimnieki nesaņems palīdzību no valsts, viņu kļūs vēl mazāk, brīdina pašvaldībā.