Līdz 20. jūnijam gan iniciatīvu par Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu atbalstījuši vien 122 cilvēki, bet, lai to iesniegtu Saeimā, nepieciešams savākt vismaz 10 tūkstošus atbalstītāju.
"Balsojums par Valsts Prezidentu ir vienīgais aizklātais balsojums Saeimā. Visi pārējie balsojumi par likumprojektiem, lēmumiem un par amatpersonām - Saeimas priekšsēdētāju, Ministru Prezidentu, Augstākās tiesas un Satversmes tiesas tiesnešiem, Valsts kontrolieri, Latvijas Bankas prezidentu, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju un vēl citām amatpersonām - ir atklāti. Mudināsim deputātus būt konsekventiem un atklāti balsot arī par Valsts Prezidentu. Atklāts balsojums izbeigtu neveselīgo ažiotāžu, kas izceļas pēc Valsts Prezidenta vēlēšanām, kad daži deputāti maldina presi un vēlētājus par savu izvēli, līdz ar to metot ēnu uz visiem deputātiem," norāda iniciatīvas autori.
"Delfi" jau ziņoja, ka maija beigās Saeimai bija jālemj par to, vai nodot izskatīšanai komisijās Satversmes grozījumus, kas paredzēja atteikties no aizklātām Valsts prezidenta vēlēšanām, tomēr neilgi pirms plenārsēdes neatkarīgais deputāts Jānis Upenieks atsauca savu parakstu zem Satversmes grozījumu projekta, tādēļ parlaments par grozījumiem nelēma.
2. jūnijā pēc Laimdotas Straujumas (V) valdību veidojošo koalīcijas partiju sanāksmes kļuva zināms, ka parlaments, visticamāk, nelems par Satversmes izmaiņām, jo pret tām koalīcijas partiju sanāksmē iebildusi Zaļo un zemnieku savienība, kuras deputāts Andris Bērziņš 2011. gada vasarā aizklātā balsojumā tika ievēlēts par Valsts prezidentu