Ja pagājušajā gadā ar iekšlietu ministra Riharda Kozlovska lēmumu tikai vienai personai aizliegts iebraukt Latvijā, tad šogad tādu bijis jau 16. Savukārt Latvijas Ārlietu ministrija par «persona non grata» šogad pasludinājusi jau 18 personas.
Tas daļēji skaidrojams ar pēdējo nedēļu notikumiem Ukrainā un Eiropas valstu izvērstajām sankcijām, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uzklausot atbildīgo ministriju ierēdņus, atzinusi, ka lielākoties Latvijai nevēlamo personu noteikšanas sistēma strādā labi. Tomēr atsevišķi deputāti vēlas, lai Latvija tā dēvētajā melnajā sarakstā iekļautu arī cilvēkus, kuri publiski atbalstījuši Krievijas agresiju Krimā, pat, ja viņiem Latvijā pieder īpašumi.
«Šie cilvēki ir potenciāls apdraudējums Latvijas valstij un mūsu pienākums ir jau nākamajā sēdē ar Ārlietu un iekšlietu ministriem un kompetento iestāžu pārstāvjiem jau detalizēti analizēt situāciju,» skaidro Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs.
Deputāti plāno uzaicināt ministrus uz komisijas sēdi, kurā aiz slēgtām durvīm izskatīs iespējas precizēt Latvijai nevēlamo personu noteikšanas kārtību.
BNN jau rakstīja, ka reizē ar notikumiem Ukrainā un Krimā, Kremļa intereses atbalstoši spēki aktivizējušies arī Latvijā. Maskavā februāra beigās dibināta sabiedriski politiska organizācija Russkij internacional (Rusintern), kuras mērķvalstis ir Ukraina, Moldāvija, Kazahstāna, Latvija, Igaunija un citas.
Kremļa politiķu organizācijas viens no pirmajiem darbiem bija pašaizsardzības vienību jeb družīnu veidošana Krimā, atbalstot pussalas pievienošanu Krievijai. Savukārt Latvijā viņi sola cīnīties par krievu skolām un nepilsoņu tiesībām. Organizācijas vadībā arī Latvijas nepilsonis Sergejs Malahovskis.
Nedēļā, kad Kijevas ielās lija asinis un tika nogalināti ap simts cilvēku, Maskavā, 19.februārī ar augsta ranga Krievijas politiķu atbalstu steidzami veidoja sabiedriski politisku organizāciju Rusintern. Tā ir pietuvināta tādiem politiķiem kā Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins, kā arī Krievijas federācijas domes deputātam un partijas Rodina vadītājam Aleksejam Žuravļovam, kurš tagad vada arī Rusintern.
Viens no pirmajiem jaunizceptās organizācijas mītiņiem tika sarīkots pie Latvijas vēstniecības Maskavā, lai protestētu pret ieceri Latvijā sodīt par okupācijas fakta noliegšanu. Mītiņā gan kārtējo reizi mēģināts radīt iespaidu, ka Latvijā valda fašistisks režīms.
Latvijas nepilsonis Sergejs Malahovskis, kurš parakstījis Rusintern dibināšanas dokumentu, ir ar militāras skolas un žurnālista izglītību. Šobrīd pārstāv antifašistiskas organizācijas un ir Latvijas krievu kopienas izveidotā portāla baltijalv.lv galvenais redaktors.
Igaunija Malahovski viņa aktivitāšu dēļ iekļāvusi melnajā sarakstā. Lai arī viņš nav tik dzirdēts kā, piemēram, Jakovs Pliners vai Tatjana Ždanoka, Drošības policijai Latvijā Malahovska uzvārds nav svešs. «Noteikti ir jānovērtē viņa resurss, viņa prāta spējas un organizatora talants,» tā par Malahovski saka Drošības policijā.
Malahovska aktivitāšu centrā ir krievu skolu aizstāvība Latvijā. Šis jautājums pēc desmit gadu klusuma aizvien intensīvāk atgriežas darba kārtībā. Turklāt, lai gan pašlaik Latvijā diskutē vien par latviešu valodas lietojuma paplašināšanu mazākumtautību skolās, radikāļi jau skandē, ka krievu skolās krieviski būšot vien krievu valoda un literatūra.