«Vēlme tērēt ir milzīga. [..] Mēs esam ļoti tuvu sabalansētam budžetam, taču tagad nāk atpakaļ tas, kas bija Kalvīša laikā – pieprasījumi tēriņiem [no ministrijām - red.] nāk simtos miljonu eiro apjomā,» finanšu ministrs Andris Vilks pauda LNT raidījumā 900 sekundes.
Šādu vēlmi tērēt A. Vilks raksturoja kā «parastu, tipisku populismu», kas saistāms ar priekšvēlēšanu laiku, kā arī brīdināja, ka Latvijas budžeta politika tiek vērtēta arī pēc iestāšanās eirozonā un Latvijai aizvien vēl ir jāpierāda, ka valstij var uzticēties un ka tā neieslīgs atpakaļ trekno gadu tēriņu stilā.
Viņš norādīja, ka pirmsvēlēšanu laikā teju visas partijas steidz veikt nepārdomātus solījumus. Eiropa aizvien vēl vēro Latviju - «vai mēs, ieejot eirozonā, strādāsim tā, kā līdz krīzei, vai arī parādīsim sevi kā stingru, Ziemeļeiropeiski domājošu valsti, kas attiecīgi veido savu politiku un budžeta politiku», pauda A. Vilks. Viņš norādīja, ka pašlaik Latvija ir tuvu tam, lai valstij uzticētos.
«Mēs esam ļoti tuvu sabalnsētam budžetam,» norādīja finanšu ministrs. Viņš gan norādīja, ka tas nenotiks tuvāko trīs gadu laikā. A. Vilks skaidroja, ka Latvijai ir salīdzinoši mazs ieņēmumu apjoms pret ekonomiku.
Budžets pašlaik pieaug, taču to nevarot raksturot kā lēcienu. «Tas tiek audzēts pamazām,» pauda A. Vilks. Tā dēvētie bāzes izdevumi dažādām jomām ir palielināti par 235 miljoniem eiro.
Runājot par nodokļu ieņēmumiem šī gada sākumā, A. Vilks norādīja, ka «budžets pildās labi», izceļot ienākumus no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas liecina, ka ir «iekustējies patēriņš». Savukārt, piemēram, ieņēmumi no darbaspēka nodokļa nav tik labi, kā, piemēram, pagājušajā un aizpagājušajā gadā, kad plāns tika būtiski pārpildīts.
Savukārt situācija Krievijā Latviju ietekmēs neatkarīgi no tā, vai Eiropas Savienība un ASV vērsīs pret šo valsti sankcijas vai nē. «Krievijas ekonomikā, visticamāk, būs recesija, kas, pat neatkarīgi no sankcijām, atstās ietekmi uz Latvijas ekonomiku,» pauda A. Vilks.
Saistībā ar to, ka «mēs esam aukstā kara apstākļos un Krievija ir atgriezusies situācijā, kādā tā bija pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados», jāstiprina Baltijas armija un vairāk jāintegrējas NATO. Līdz ar to, ir pamazām jāpalielina līdzekļi, kas novirzīti aizsardzībai, lai arī gribētos šo finansējumu novirzīt citām jomām.