No vienas puses, Latvijas un Krievijas divpusējā praktiskā sadarbībā vērojama pozitīva dinamika, tāpat aizvadītais gads ir devis labu impulsu arī politiskā dialoga attīstībai, ceturtdien ārpolitikas debatēs Saeimā sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).
Vienlaikus Krievija turpinājusi periodiski nākt klajā ar nepamatotu kritiku un neobjektīviem vērtējumiem par Latvijas sabiedrības integrācijas procesiem un vēstures jautājumiem, ko esam konsekventi atspēkojuši, pauda Rinkēvičs.
Pēc viņa domām, "īpaši dīvaina šī kritika šķiet uz negatīvo tendenču fona pašā Krievijā".
"Likumi, kuri ir klajā pretrunā ar Krievijas starptautiskajām saistībām, demokrātijas un likuma varas principu ignorēšana, pieaugošās ksenofobijas tendences pašā Krievijā raisa nopietnas bažas ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā (ES)," sacīja politiķis. Savu satraukumu esam pauduši gan divpusējā dialogā ar Krieviju, gan arī dažādos starptautiskajos forumos, piebilda ministrs.
Latvijas pieeja attiecībām ar Krieviju ir definēta jau iepriekš, proti, "uz abpusēja izdevīguma un savstarpējas cieņas balstīta sadarbība", skaidroja Rinkēvičs. Mēs esam gatavi veicināt šādu sadarbību arī turpmāk, esam gatavi veicināt arī Eiropas Savienības (ES) un Krievijas dialogu jautājumos, kuros ir abpusējas intereses.
Pēc ministra domām, Latvijas prezidentūra ES Padomē varētu būt labs stimuls, lai veicinātu sarunas par jaunā ES un Krievijas līguma noslēgšanu, ziņo LETA.
Pēc ārpolitikas debašu noslēgšanās Rinkēvičs norādīja - ja kādam rādās, ka Latvija jau ir nonākusi karastāvoklī ar Krieviju, tad viņš šajā jautājumā gribētu nomierināt pilnīgi visus, jo starp Latviju un Krieviju karastāvokļa nav.
"Mēs uz attiecībām ar Krieviju skatāmies reālistiski. Tas ir mūsu kaimiņš. Mums ir daudz kopīgu interešu, kopīgi darāmu lietu, bet mums ir arī ļoti daudz domstarpību, kuras ir jārisina, tāpēc nevajadzētu pārāk saasināti pret šiem procesiem izturēties," norādīja ārlietu ministrs.
Atgriežoties pie šīs nedēļas aktualitātes un atbildot deputāta Igora Pimenova sacītajam, politiķis norādīja, ka skolas, kuras darbojas atbilstoši Krievijas izglītības standartam, Latvijā nebūs pieņemamas.
Latvija varētu akceptēt skolu, kura darbotos kā starptautiskā skola uz īpaša līguma pamata, bet Rinkēvičs neredz, kādā veidā Krievijas izglītības standartiem atbilstošu skolu darbība veicinātu Latvijas sabiedrības saliedētību un vienotu kultūrtelpu. "To es pateicu līdzīgi kā Igaunijas kolēģi, līdzīgi kā Lietuvas kolēģi, un šeit es to atkārtoju. Tā būs Latvijas valdības politika," norādīja ministrs.
Ar ideju par skolām Baltijā, kas darbotos pēc Krievijas izglītības standartiem, klajā ir nācis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Komentējot deputāta Imanta Parādnieka sacīto par nāciju pašnoteikšanās principiem un Katalonijas jautājumu, Rinkēvičs atkārtoja Latvijas valdības oficiālo pozīciju: "Šie jautājumi ir risināmi Spānijas iekšpolitiskā un konstitucionālā ceļā, un mēs nekādā veidā padomus pusēm nedosim. Mēs uzskatām, ka Spānija kā demokrātiska Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts ir spējīga risināt savus iekšpolitiskos jautājumus."
Debašu noslēgumā viņš atsaucās uz dažādajiem Latvijai veltītajiem salīdzinājumiem un uzsvēra: "Mums vajadzētu beidzot saprast, ka Latvija ir normāla Eiropas valsts, kura veido pati savu likteni, savu iekšējo un ārējo politiku, kas nav ne Sprīdītis, ne Pelnrušķīte, ne Antiņš, ne Laimdota, ne Spīdola, ne kas cits. Mēs esam valsts, kurai uzticas gan Eiropā, gan ārpus Eiropas, un varbūt tiešām tādā veidā uz savu valsti skatīsimies."
Saeimas sēdē ceturtdien norisinās ikgadējās ārpolitikas debates, kuras ar ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos atklāja ārlietu ministrs Rinkēvičs.