Nekustamā īpašuma vērtētājs: Krievijas iedzīvotāju interese par nekustamo īpašumu Daugavpilī arvien pieaug

foto: lat.gorod.lv
foto: lat.gorod.lv

Kā varētu raksturot Latvijas nekustamā īpašuma tirgus tendences 2013.gadā? Šo jautājumu portāla Gorod.lv korespondents uzdeva vienam no autoritatīvākajiem komercīpašuma vērtētājiem Latvijā – Mihailam Lavrenovam.

„Pērn Latvijas nekustamā īpašuma tirgū darījumu skaits arvien pieauga. Piemēram, Rīgā pirmajos desmit mēnešos tika pārdots par 20% vairāk dzīvokļu, nekā 2012.gada šajā pašā laika posmā, liecina Zemesgrāmatas dati. Oktobrī tika noslēgts lielākais pirkuma-pārdevuma līgumu skaits kopš 2007.gada sākuma.

Viens no galvenajiem dzīvokļu un māju piegādātājiem ir banku meitas uzņēmumi, kuri pakāpeniski atbrīvojas no aktīviem, kas tika iegādāti no problemātiskiem hipotēkas ņēmējiem.

Rīgā 75% darījumos piedalās Latvijas iedzīvotāji, 25% - nerezidenti. Naudas izteiksmē viņu apjoms ir aptuveni vienāds. Protams, galvenokārt tas ir saistīts ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu.

Jo dārgāks dzīvoklis vai māja, jo lielākais ārzemju kapitāls tiek ieguldīts. Piemēram, pārdodot jaunu projektu dzīvokļus Rīgā, vairāk nekā puse pārdevuma līgumu tiek slēgta ar ārzemniekiem. Tomēr guļamrajonos ārzemnieki dzīvokļus iegādājas visai reti, kaut arī darījumu skaits šajā segmentā pieaug.

Taču cenas atšķirībā no darījumu skaita nekustamā īpašuma tirgū pieaug pavisam nedaudz. Rīgā šis pieaugums vērojams inflācijas apmērā – 1-2%. Piemēram, Tallinā gada laikā dzīvokļu cenas pieauga par 20%, bet Viļņā, tāpat kā Rīgā, pieauguma nebija.

Daugavpils nav galvaspilsēta, pie mums viss ir savādāk. Pirmkārt, Daugavpilī cenu pieaugums netika vērojams, vismaz salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Tipveida dzīvokļu cenas, atkarībā no atrašanās vietas, sērijas un stāvokļa, ir 200-350 eiro par m2. Otrkārt, darījumus slēdz mūsu iedzīvotāji. Pērn dzīvokļus bieži vien iegādājās mūsu pilsētnieki, kuri strādā un dzīvo ārzemēs. Dažas bankas labprāt kreditē šāda veida pircējus. Anglijā, Īrijā, Vācijā un citās valstīs dzīvojošie cilvēki internetā izvēlas dzīvokli, sazvanās vai sarakstās ar bankas kreditēšanas speciālistu, kurš paskaidro, kādas izziņas jānosūta un ar kuru viņi vienojas par pirkuma līgumu vai rokasnaudu. Rezultātā šo cilvēku atbraukšanas dienā tiek parakstīti visi ar dzīvokļa pārdošanu saistītie dokumenti, un jauns īpašnieks iegūst īpašuma tiesības.

Esmu konstatējis nerezidentu, galvenokārt Krievijas iedzīvotāju, interesi par atsevišķiem Daugavpils nekustamā īpašuma tirgus segmentiem (mājām, kuras maksā vairāk nekā 100 tūkst. eiro, komercēkām u.c.). Laiku pa laikam uzrodas arī nerezidenti no Kazahstānas. Krievijas pilsoņu interese par nekustamo īpašumu pieaug kopš 2012.gada. Viņu telefonzvani vairs nepārsteidz. Šādi darījumi tika noslēgti arī 2013.gadā. Viens no spilgtākajiem piemēriem – ģimene ar trim bērniem no Piemaskavas iegādājās komercobjektu, kas nes labu peļņu.

Triju gadu laikā – no 2010.gada jūnija līdz 2013.gada maijam – uzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret investīcijām ļāva Latvijai nopelnīt vairāk nekā 545 miljonus latu, liecina starptautiskās audita kampaņas „Deloitte” pētījums.

Saeimas lēmums par imigrācijas likumdošanas koriģēšanu izsauca Latvijas nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku un uzņēmēju negatīvu reakciju. Rezultātā valsts prezidents atteicās izsludināt grozījumus un atgrieza tos atkārtotai koriģēšanai. Deputāti ar balss vairākumu noteica grozījumu atkārtotās izskatīšanas datumu – nākamā gada 30.janvārī. Tiek plānots, ka 2014.gadā investoriem tiks izsniegtas ne vairāk kā 700 uzturēšanās atļaujas, pamatojoties uz darījumiem no 150 tūkst. eiro apmērā un 100 atļaujas – sākot ar 0,5 miljoniem eiro (šā gada augustā bija izsniegts vairāk nekā 1 000 uzturēšanās atļauju). Cerams, ka valdība nenozāģēs zaru, uz kura sēž. „Deloitte” speciālisti aprēķināja, ka piecu gadu laikā uzturēšanās atļauju izsniegšanas programma Latvijā piesaistītu investīcijas 1,24 miljardu latu apmērā. Kādi zaudējumi varētu būt dažu politiķu rīcībās dēļ, grūti iedomāties...

2013.gadā pieauga arī vietējo uzņēmēju interese par komercdarbības objektiem – noliktavām, nelieliem veikaliem pilsētas centrā.
Savukārt biroja telpu tirgū vērojama stagnācija, šīs telpas izīrēt ir grūti. Šobrīd remontētas telpas pilsētas centrā piedāvājam par 5 eiro/m2.

Kaut arī tika noslēgti darījumi par biroja telpu pilsētas centrā pārdošanu par aptuveni 500 eiro/m2.

Situācija ar dzīvokļu nomu ir labāka. Remontētu divistabu dzīvokli ar mēbelēm, internetu un signalizāciju Jaunbuvē, Jaunajā Forštadtē vai pilsētas centrā var noīrēt par 130-170 eiro mēnesī plus komunālie maksājumi”, pastāstīja M.Lavrenovs.


Написать комментарий