ASV armijas ierindnieks Bredlijs Manings tiek tiesāts par slepenu dokumentu nodošanu vietnei WikiLeaks, savukārt cits slepenās informācijas noplūdinātājs Edvards Snoudens ir ieguvis pagaidu uzturēšanās atļauju Krievijā un atstājis Šeremetjevas lidostu.
Ar šādiem pavērsieniem ir noslēdzies starpposms šo informācijas izplatītāju dzīvē.
Vētī zaudējumus
Pagājušajā nedēļā 25 gadus vecais B. Manings tika atzīts par vainīgu 20 apsūdzībās no 22 saistībā ar spiegošanu, valdības īpašuma piesavināšanos, krāpšanu un citiem pārkāpumiem. Taču tiesa atzina, ka viņš nav palīdzējis ienaidniekam – šī bija vissmagākā no viņam uzrādītajām apsūdzībām. Tagad tiesa izvērtēs, kādu sodu viņam piespriest, bet šis process varētu ilgt vairākas nedēļas, vēsta Washington Post.
Līdz ar spriedumu debates B. Maninga lietā atkal ir pievērsušās tam, kādu un cik lielu kaitējumu viņš ASV nodarījis. B. Maninga dēļ publiski pieejami kļuva militārie dokumenti par ASV karadarbību, ASV diplomātisko pārstāvniecību ziņojumi Vašingtonai.un citām aktivitātēm.
B. Maninga aizstāvji gan tiesā, gan arī ārpus tās ir uzsvēruši, ka informācijas publiskošanai nav bijis nozīmīgu pārliecinošu negatīvu seku, ja neskaita sagādātus nepatīkamus brīžus ASV attiecībās ar ārvalstu partneriem. Šajā lietā ir grūti demonstrēt skaidru cēloņsakarību ķēdi starp dokumentu publiskošanu un kaitējuma nodarīšanu kādiem cilvēkiem. Filips Kraulijs, kurš informācijas noplūžu laikā bija ASV Valsts departamenta preses pārstāvis, ir pārliecināts: daudzi no dokumentos minētajiem cilvēkiem, kas ar ASV sadarbojušies valstīs, kurās valda nedemokrātiski režīmi vai kur iekšpolitiskā situācija ir sarežģīta, ir zaudējuši dzīvību. «Džūljens Asanžs daudz reižu ir sacījis, ka neviens cilvēks šī dēļ nav cietis,» viņš sacīja laikrakstam The Sunday Telegraph. «Taču informācijas avoti, kas minēti diplomātiskajos ziņojumos, tika iebaidīti, apcietināti, nogalināti. Vai mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka tas notika diplomātisko ziņojumu dēļ? Nē.» F. Kraulijs nevarēja konkretizēt, cik daudz šādu gadījumu ir bijis un kur tie notikuši.
Tāda pati nekonkrētība par informācijas publiskošanas sekām izskanēja arī B. Maninga lietas izskatīšanā tiesā. Ir elementi, kas norāda, ka cilvēki ir cietuši, taču grūtāk ir pateikt, vai tas noticis pašas informācijas publiskošanas dēļ, vai arī saceltā skandāla dēļ. Atvaļinātais ģenerālis Roberts Karrs, kurš Pentagona uzdevumā pētīja diplomātisko ziņojumu publiskošanas sekas, ir norādījis, ka tālibi Afganistānā ir nogalinājuši kādu vīrieti, kuram bijuši sakari ar ASV. Tālibi paši paziņoja, ka upuris bijis saistīts ar informāciju, kuru pieejamu padarīja WikiLeaks. Taču izmeklētāji atklātībā nonākušajos dokumentos šā vīrieša vārdu tā arī neatrada. Tanī pašā laikā R. Karrs norādīja, ka publiskotā informācija ir palīdzējusi teroristu tīklam Al Qaeda, kas šādā veidā varēja detalizēti izzināt, kā Gvantanamo bāzē Kubā ieslodzītie par terorismu aizdomās turētie sagūstīti, pratināti un ielikti cietumā. Tāpat ģenerālis uzsvēra, ka tagad daļa afgāņu, kuri pret ASV spēkiem ir noskaņoti draudzīgi, vairs nevēlas sadarboties, jo baidās, ka arī viņu vārdi līdzīgā kārtā tiks publiskoti. Tas ASV Kongresa Pretterorisma un izlūkinformācijas apakškomitejas vadītājam Pīteram Kingam ļāvis paziņot, ka arī šāda nesadarbošanās nozīmē vairāk zaudētu amerikāņu dzīvību, jo militārās operācijas ir kļuvušas mazāk efektīvas.
Slepenības jautājumu eksperts un Amerikāņu zinātnieku federācijas pārstāvis Stīvens Afterguds norāda, ka oficiālais B. Maninga un WikiLeaks nodarītā kaitējuma izvērtējums publiskots netika, līdz ar to saglabājas vieta daudziem minējumiem. «Man šķiet, ka vairākums kaitējuma ir neliels, nevis katastrofāls,» viņš saka. «Taču šis kaitējums vienalga ir reāls. Noplūdinātās informācijas milzīgais apjoms un mērogs ir raisījis bažas par ASV valdības spēju garantēt jebkāda veida konfidencialitāti.»
Krievijas dubultmorāle
Krievijas piešķirtais pagaidu patvērums E. Snoudenam ir ļāvis pamest lidostu un devis laiku, lai pārdomātu tālākās darbības. Krievijas cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka Krievijai E. Snoudens ir iespēja slēpt to, cik pamatīgas nepatikšanas par slepenas informācijas izplatīšanu draud pašiem Krievijas iedzīvotājiem. «Tādā gadījumā mēs varētu sagaidīt diametrāli pretēju reakciju no valstīm, kas šajā lietā ir iesaistījušās,» laikrakstam The Guardian sacīja organizācijas Transparency International Krievijas nodaļas vadītājs Sergejs Ņikitins. Arī Krievijas slepenie dienesti novēro telefonu un interneta saziņu. «Cilvēktiesību organizācijas ir atzinušas, ka Krievijā notiek rupji cilvēktiesību pārkāpumi, tajā skaitā tiek apspiesta izteikšanās brīvība,» saka S. Ņikitins. «Cilvēktiesības ir starptautiskas, un tās piešķirt tikai atsevišķiem cilvēkiem ir negodīgi.»
Savukārt bijušais grupas Pussy Riot dalībnieču advokāts Marks Feidžins nav pārliecināts, vai Krievijā E. Snoudens ir drošībā. «Snoudens nesaprot, ka pieņemt patvērumu Krievijā ir apmēram tas pats, kas piekrist saņemt mantojumu, par kuru jums e-pasta vēstulē informē kāds advokāts no Nigērijas,» saka jurists.
Savukārt publiskā viedokļa aptauju rezultāti rāda, ka 51 procents Krievijas iedzīvotāju atbalsta E. Snoudena darbību, publiskojot materiālus par ASV informācijas vākšanas programmām, un 43 pozitīvi vērtē patvēruma piešķiršanu viņam.
Vācijas žests
E. Snoudena izplatītie materiāli par ASV Nacionālās drošības aģentūras uzturēto plaša mēroga elektroniskās saziņas novērošanas programmu ir radījuši ne vienu vien sarežģījumu starpvalstu attiecībās. Izņēmums nav arī Vācija. Tās pieredze ar slepeno dienestu darbību nacistu un komunistu režīma laikā ir veidojusi to, ka mūsdienu Vācijā privātuma jautājumiem tiek pievērsta liela uzmanība, un valstī darbojas stingri personas datu aizsardzības likumi.
Turklāt tur nākamajā mēnesī ir gaidāmas parlamenta vēlēšanas, līdz ar to politiķiem ir vēl viens iemesls izrādīt savu nepatiku par savu partneru metodēm. Viens no soļiem, ko Vācijas valdība spērusi, ir 1968.–1969. gadā noslēgtās izlūkinformācijas apritei veltītās starpvalstu vienošanās atcelšana. Šis dokuments tika izstrādāts aukstā kara apstākļos. Dokuments ASV, Lielbritānijai un Francijai, kuru karaspēka vienības bija izvietotas Vācijā, deva tiesības pieprasīt veikt izlūkoperācijas, lai aizsargātu savus karavīrus.
«Administratīvo vienošanos atcelšana, ko esam centušies panākt pēdējo nedēļu laikā, ir sekas pēdējā laika debatēm par personiskās informācijas aizsardzību,» paziņojis Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle.
Vācijas izstāšanās no vienošanās lielākoties gan ir simboliska, norāda BBC. Kopš aukstā kara beigām neviena no iesaistītajām valstīm Vācijai nav pieprasījusi ļaut īstenot šādas izlūkoperācijas. Vācijas lēmumam arī nav tiešas ietekmes uz pašreizējo valsts starptautisko sadarbību izlūkjautājumos. «Izbeidzot pirms vispasaules tīmekļa izveides noslēgto vienošanos, Vācija var parādīt, ka tā kaut ko dara, turpretim amerikāņi zina, ka šīs darbības viņiem nekaitēs,» aģentūrai AP sacīja Vācijas ārvalstu attiecību padomes pārstāvis Henings Rīke. «Zinot, cik labas attiecības ir izlūkaģentūrām, tās sev nepieciešamo informāciju iegūs jebkurā gadījumā.».