Līvānu motoklubs "Quercus" (ozols – latīņu val.) pastāv jau 10 gadus, apvieno vairāk nekā 20 baikerus. Kluba prezidents Aivars Puriņš uzskata, ka viņi popularizē motokustību un drošu braukšanu un motoklubi var būt labs piemērs, kā pareizi jābrauc ar motociklu.
Īsts motobraucējs vienmēr ir skaidrā
Patlaban Latvijā, arī Latgalē motociklisti ļoti bieži izraisa avārijas vai nokļūst nelaimē uz ceļa, diemžēl, arī nositas tieši tamdēļ, ka pārgalvīgi spiež uz gāzes pedāļa, lai pavizinātos ātri. Arī klubā "Quercus" ir ātrie "Honda Blackbird" (var sasniegt ātrumu virs 300 km stundā), tomēr baikeri neekspluatē ātrumu, uzsvēra A. Puriņš.
Mūsdienās gan ar motociklu lielākoties brauc jauni cilvēki, daudzi ir ļoti pārgalvīgi, proti, lai palielītos, ka ir jaudīgs "mocis", viņi, nedomādami par savu un apkārtējo drošību uz ceļa, pa trasi "nesas", apdzen neatļauti. Šī pārgalvība nevienam vien ir maksājusi ar traumām, gūtām avārijā, kas vairumā gadījumu ir paša motociklista izraisīta.
Arvien biežāk motocikls avarē tāpēc, ka tā vadītājs, būdams alkohola reibumā, nobrauc no ceļa vai iebrauc betona sienā, stabā. Īsts motobraucējs pie stūres vienmēr ir skaidrā, bet iereibis cilvēks ir bezatbildīgs, gan būdams pie auto un motocikla stūres, gan vadīdams zirga pajūgu un braukdams ar velosipēdu, tāds ir Aivara Puriņa verdikts. Viņš aicinātu narkologus dot stingrākus atzinumus, arī likumos jānosaka tādi sodi, kas cilvēkiem radītu bailes sēsties pie stūres iereibušam, bez tehniskās apskates un vadītāja tiesībām.
"Ar motociklu kaklu var nolauzt ātri, ja motocikls ir nopirkts tikai ātruma dēļ. Šis transporta līdzeklis kļūst ātrāks ar katru gadu, taču tas nenozīmē, ka būtu jābrauc ar maksimālo ātrumu. Parasti es, tāpat kā vairums baikeru, uzsveru, ka motocikls ir dzīvesveids, pārvietošanās līdzeklis nevis "nāves transports". Mans "džopers" var būts ātrs 160 un vairāk kilometrus stundā, taču cenšos braukt ar Latvijā atļauto ātrumu 90km/h. Es domāju, ka jau skolā bērniem ir jāieaudzina braukšanas kultūras pamati, jo pieaugušus cilvēkus pāraudzināt ir krietni grūtāk," sacīja A. Puriņš.
Jaunie klubā iegūst pieredzi
Protams, motociklistus, tāpat kā autovadītājus, neapmierina sliktie ceļi, jo bedres, smago automašīnu iebrauktās slieces spēkratu var iemest grāvī vai pretējā braukšanas joslā. Kad motociklisti brauc kolonnā, tad parasti Aivars Puriņš cenšas ieraudzīt tādas vietas, pabrīdina aizmugurē braucošos. Klubā jaunie motociklisti, kuriem pieredzes vēl nav, katru gadu tiek mācīti, kā jābrauc droši. Parasti tiek uzsvērts, kādai jābūt manevru brīvībai, tas ir, kolonnas braucienā ir jāievēro arī drošs attālums, tāpēc ka, nedod Dievs, ja pāri ceļam skrien stirnu buks vai alnis, tad motociklists, izvairīdamies no sadursmes, var ietriekties blakus braucošajā.
Ir bijuši gadījumi, kad motociklistam jābrauc puķu dobei pāri tikai tamdēļ, ka pretī braucošas automašīnas vadītājs bija aizskatījies uz motociklu.
Baikeru braukšanas kultūru var vērot maija nogalē Latvijas motosezonas atklāšanas pasākumā Rīgā, Latgales sezonas atklāšanā maija sākumā Daugavpilī, motociklu šovā "Klaidoņi" jūlijā Ludzā, vasaras motociklistu saietos arī Lietuvā un Igaunijā, kā arī Latvijas sezonas noslēguma pasākumā rudenī Siguldā. Lai kļūtu par kluba "Quercus" dalībnieku, ir jābūt kluba biedra rekomendācijai, pēc tam jāiztur divi pārbaudes gadi. Klubā ir iesaistījušies ne tikai Līvānu, bet arī Ilūkstes, Krāslavas, Jēkabpils motobraucēji.
Aivars Puriņš ar motociklu brauc no 1963. gada, pirmie motocikli bija "Minsk", "IŽ", "Dnepr", "Ural", vēlāk 2007. gadā viņš iegādājās "džoperi" "Honda Shadow", ar kuru brauc arī šodien. Tas ir pietiekoši ērts, ātrs, arī drošs motocikls. Turklāt Aivars labi zina, ko nozīmē ātrums, jo līdz 1983. gada piedalījies motokrosa sacensībās (labākais rezultāts – 3. vieta Latgales zonā trasē "Baltais briedis" Viļakā).
Viņš aicina izvēlēties motociklu kā pārvietošanās līdzekli vai kā hobiju, lai baikeru pasākumos baudītu ainaviskus pārbraucienus, koncertus, bagātas sarunas. Aivars, būdams 63 gadus vecs, domā, ka ar motociklu brauks līdz sirmam vecumam, kamēr veselība ļaus. Aivara meitas arī gribētu braukt, taču līdz šim viņam savas atvases ir izdevies pārliecināt, ka motocikls nav sievišķīgs transporta līdzeklis – visdrošāk ir tad, ja sievieti uz motocikla vizina vīrietis.