Pirmdien zelta cena pārkāpa 1300 ASV dolāru par Trojas unci robežu, investoru vidū valdot runām, ka ASV Federālo Rezervju sistēmas monetārās stimulēšanas programmas turpināšana nenāks par labu dolāram, turklāt augstās naftas cenas varētu veicināt inflāciju.
Zelta cena tūlītējām piegādēm pieauga par 2,1% līdz 1323,23 dolāriem par Trojas unci, kas ir augstākais līmenis pēdējā mēneša laikā. Zelta stieņa cena eiro pirmo reizi kops 20. jūnija pārkāpa 1000 eiro atzīmi.
Arī zelta cena decembra piegādēm Ņujorkas Comex pieauga par 2,4% līdz 1325 dolāriem par unci, kas arī ir augstākā atzīme kopš 20. jūnija.
«Izskatās, ka investoru noskaņojums attiecībā uz zeltu kļūst pozitīvāks pēc pagājušās nedēļas ASV FRS vadītāja Bena Bernankes izteikumiem,» aģentūrai Bloomberg sacījuši Cinda Futures Co analītiķi, prognozējot, ka īstermiņā cenas pieaugumu, investoriem pārdodot dolārus.
Jāpiebilst, ka, neskatoties uz zelta cenas kāpumu pēdējā laikā, dārgmetāla cena šogad pamatīgi ir iedragāta, jo investori ir zaudējuši ticību zeltam, pievēršoties riskantākiem aktīviem. Rezultātā zelta cena šajā gadā ir sarukusi jau par 21%. Līdz šim zelta cena ir pieaugusi 12 gadus pēc kārtas, jo investori to uzskatīja par drošu patvērumu laikā, kad centrālās bankas printēja naudu, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi.
«Augot naftas cenām, īpaši ASV, inflācija, kas šogad nav bijus problēma un ir iemesls, kādēļ zelta cena šogad ir zemāka, varētu sākt celties, » prognozē Cinda Futures analītiķi, piebilstot, ka jebkurš Ķīnas solis apturēt ekonomikas lejupslīdi var veicināt fizisko zelta pieprasījumu.