Latvijas kaimiņvalstij Lietuvai, kas patlaban pilda prezidējošās valsts funkcijas ES padomē, prezidentūra kopumā izmaksās ap 62 miljoniem eiro (aptuveni 43, 5 miljonus latu), tad Latvijā, kas šīs funkcijas uzņemsies 2015. gadā, tiek lēsts, ka izmaksas varētu sasniegt 100 miljonus eiro ( vairāk nekā 70 miljonus latu), svētdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums ”Panorāma”.
Kā vienu no iemesliem "Panorāmas" sižetā minēja to, ka Latvija prezidentūras nodrošināšanā iesaistītajiem ierēdņiem maksās vairāk, nekā saņems viņu amata brāļi Lietuvā.
Lietuvas prezidentūras preses sekretāre Rasa Jakilaitiene žurnālistiem apliecināja, ka plānotajās izmaksās kaimiņvalsts ir iekļāvusi arī papildu atalgojumu prezidentūras nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem. Kopumā atalgojumam tikšot tērēti aptuvei 8 % no jau minētajiem 62 miljoniem eiro.
Savukārt Latvijā ES prezidentūras nodrošināšanā iesaistīto ierēdņu papildu atalgojumam 2014. gadā plānots tērēt 1, 76 miljonus latu, bet 2015. gadā - pat 7, 11 miljonu latu, liecina Finanšu ministrijas aprēķini, par kuriem ziņoja arī portāls "Delfi".
Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre "Panorāmai" uzsvēra, ka šī papildu atalgojums ierēdņiem paredzēts tādēļ, ka jau tagad skaidrs, ka prezidentūras nodrošināšanā iesaistītajiem nāksies strādāt sešas dienas nedēļā un jārēķinās ar virsstundām.
Savukārt Inga Skujiņa, Latvijas prezidentūras ES padomē direktore kā vienu no iemesliem, kādēļ Latvijai par ierēdņu darbu var nākties maksāt vairāk nekā Lietuvai, min samazinājumus, kas valsts pārvaldi skāra ekonomiskās krīzes laikā.
Vienlaikus viņa tomēr uzsvēra, ka 100 miljoni eiro ir maksimālās izmaksas, taču pastāv cerības, ka realitātē prezidentūras nodrošināšana izmaksās mazāk. Kā piemēru Skujiņa minēja to, ka, gatavojoties prezidentūrai, veikts iepirkums, kura rezultātā izrādījies, ka ierēdņu apmācības izmaksās par divām trešdaļām mazāk, nekā sākotnēji plānots.