M.Lavrenovs: Latvijā pieaug iebraukušo Krievijas pilsoņu skaits

foto: lat.gorod.lv
foto: lat.gorod.lv

Gorod.lv vairākas reizes publicēja informāciju, par to, ka Somija un Vācija apspriež iespēju ieviest bezvīzu režīmu ar Krieviju, uzskatot, ka tas ir ekonomiski izdevīgi.

Somija plāno ieviest skolās krievu valodu kā mācību priekšmetu, padarot to par trešo saziņas valodu.

Mēs vērsāmies pie Mihaila Lavrenova pēc komentāriem, vai viņš kā uzņēmējs neuzskata, ka Latvijai būtu ekonomiski izdevīgi daudz ciešāk sadarboties ar Krieviju.

M.Lavrenovs paziņoja portāla Gorod.lv korespondentam, ka darbs ar mērķi palielināt Krievijas tūristu plūsmu un investoru skaitu varētu ievērojami uzlabot Latvijas labklājību. Pēc nekustamā īpašuma speciālista domām, pašreizējā situācijā īpaši aktuāli būtu ieviest bezvīzu režīmu starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju.

Pēc Mihaila Lavrenova domām, „vairākas Eiropas valstis neiebilstu pret vienkāršotu bezvīzu režīmu ar Krieviju, piemēram, Somija sapņo par to. Somi jau no gada sākuma sākuši izsniegt vīzas krieviem daudz ātrāk, nekā tas bija iepriekš. Perspektīvā Krievija un Somija varētu ieviest bezvīzu režīmu. Tas noteikti ir saistīts ar Krievijas ekonomiskās un politiskās situācijas uzlabošanos pēdējos gados. Ārzemnieki redz, ka ar katru gadu palielinās turīgo Krievijas tūristu skaits, kā arī biznesmeņu skaits, kuri iegādājas vai investē līdzekļus Rietumu uzņēmējdarbībā.

Latvija arī ilustrē šo situāciju – ar katru gadu pieaug krievu tūristu skaits, bet britu tūristu skaits sarūk. Turklāt parasti Latviju apmeklē vai iegādājas šeit nekustamo īpašumu inteliģenti cilvēki vidējā vecumā ar augstāko izglītību, kuri pārvalda kādu no svešvalodām. Pēdējos gados tūristu skaits Latvijā pieaug par 15% gadā. Kā piemēru minēšu Daugavpili, nesen novērtēju mūsu centrālo viesnīcu. „Park Hotel Latgola” direktore Ruta Priede labprāt dalījās ar informāciju par tūristu skaitu, sākot no 2008.gada. Konstatēju, ka 2012.gada beigās tūristu skaits bija palielinājies piecas reizes un, ja 2009.-2010.gadā Krievijas vai krievvalodīgie tūristi bija trešajā-ceturtajā cietā pārējo tūristu vidū, tad šobrīd viņi ir pirmie. Un par šo klientu ir gatavi cīnīties.

Bezvīzu režīms ne tikai vienkāršotu problēmu ar tūristiem, bet arī piesaistītu investīcijas mūsu rūpniecībā un uzņēmējdarbībā. Protams, par bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju lems nevis Rīgā, bet vismaz Briselē, ja ne Vašingtonā. Ticiet man, ja pie mums ministrus ieceļ ar amerikāņu vēstnieka starpniecību, šādu nopietnu lēmumu arī pieņems „augsti stāvošā instance”. Starp citu, bezvīzu režīms ir cieši saistīts ar pēdējo gadu jauninājumu – uzturēšanās atļauju. Manā rīcībā pagaidām nav 2012.gada beigu informācijas, bet... Kopš 2010.gada līdz 2012.gada 1.septembrim tika saņemti 1677 pieteikumi uzturēšanās atļauju saņemšanai, 1538 no tiem tika apmierināti (92%). Izsniegto atļauju skaits pieaug ar katru gadu.

Uzturēšanās atļaujas izsniegtas:

2010.gadā – 127;
2011.gadā – 832;
2012.gada astoņos mēnešos – 718. 2012
Investīciju apjoms šajā laika posmā ir 244 miljoni latu, no kuriem:
193 000 000 lati tika ieguldīti nekustamajos īpašumos (79%);
44 000 000 – ieguldīti banku depozītos (18%);
7 000 000 – ieguldīti uzņēmumu kapitālos (3%).
Visvairāk nekustamā īpašuma objekti tika iegādāti:
Rīgā – 655 nekustamie īpašumi;
Jūrmalā – 432 nekustamie īpašumi.

Visvairāk investoru tika piesaistīts no Krievijas – 1244 cilvēki, tālāk seko Ukraina – 144, kā arī Kazahstana, Baltkrievija, Uzbekistāna, Turkmēnija un citas bijušās PSRS valstis. Jāatzīmē, ka 2011.gadā Krievijas pilsoņi investēja ārzemju nekustamajos īpašumos vairāk nekā 16 miljardus eiro, Latvijas daļa sastādīja mazāk nekā 1% no šīs summas.

Diemžēl uzturēšanās atļaujas saņemšana, iegādājoties nekustamo īpašumu reģionā, nav izdevīga. Šobrīd Rīgas rajonā, Jūrmalā, kā arī lielākajās Latvijas pilsētās – Daugavpilī, Liepājā nekustamajā īpašumā jāiegulda 100 tūkstoši latu, pārējā teritorijā – 50 tūkst. Saprotams, ka Jūrmalā diez vai var iegādāties ko labu par 100 tūkstošiem latu, savukārt Daugavpilī par šo naudu var iegādāties daudzdzīvokļu mājas sektoru. Nekustamais īpašums nelielajās pilsētās varētu tiks pārdots vismaz par 50 tūkstošiem eiro. Latvijas Nekustamā īpašuma darījumu asociācijas (LANĪDA) starptautisko sakaru nodaļas vadītājs Aldis Riekstiņš uzskata, ka investīcijas objekta apjoma alternatīvā novērtējuma sistēmai jābalstās uz objekta attālumu no Rīgas centra kā likviditātes etalonu: „Jau 50 km no centra nekustamos īpašumos varētu pārdot lētāk”. Pašlaik ārzemnieki sākuši iegādāties nekustamo īpašumu nelielajās pilsētiņās – Cēsīs, Ozolniekos, Kauguros un vietējās pašvaldības novērtējušas šādas investīcijas. Piemēram, minētās apkaimes pašvaldības vadītājs stāstīja, ka ārzemnieki, kuri dzīvo ekoloģiskajā Amatciemā palīdz uzlabot pagasta ekonomiski stāvokli, iegādājas mēbeles un pārtikas preces, nodarbina vietējos iedzīvotājus, maksā nodokļus.

Decembra sākumā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē tika iesniegts pētījums par grozījumiem Imigrācijas likumā, kuri ietekmētu Latvijas tautsaimniecību. Eksperti atzina, ka ārzemnieki ne tikai veic tiešos ieguldījumus, bet arī veicina valsts ekonomikas attīstību. Runājot par Daugavpili, nesen palīdzēju savam kompanjonam no Krievijas saņemt uzturēšanās atļauju, iegādājoties nekustamo īpašumu Latgalē. Mūsu apkārtnē tas bija pirmais šāds gadījums. 4.janvārī viņš un viņa ģimenes locekļi saņēma attiecīgas kartes mūsu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Jāatzīmē, ka Krievijas iedzīvotāju interese par nekustamā īpašuma iegādi Latgalē arvien pieaug. Pēc Jaunā gada ieinteresētie Krievijas pilsoņi jau apmeklēja dažus objektus. Cerēsim, ka ar laiku uzturēšanās atļaujas saņemšana, iegādājoties nekustamo īpašumu Latgalē, kļūs par ierasto lietu, tāpat kā Jūrmalā un Rīgā”, - atzīmēja M.Lavrenovs.


Написать комментарий