Otrdien pievakarē tiks veidots simbolisks Baltijas ceļš – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zemnieki iedegs ugunskurus, atgādinot Eiropai nevienlīdzīgos konkurences apstākļus lauksaimniecības jomā.
Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver, ka ar šo akciju plānots parādīt, ka Baltijas valstis tiek diskriminētas attiecībā uz tiešmaksājumiem un šī spriedze ir jāuztur, līdz būs lēmums, kāda būs nākošā plānošanas perioda nauda gan tiešmaksājumos, gan Lauku attīstības plānam. Tas neesot kampaņveidīgs pasākums, ka tiek sarīkota viena akcija, bet nemitīgi jāuztur Eiropas un Briseles redzējums, ka Latvijas zemnieki nesamierināsies ar esošo situāciju.
Prasības tiek izvirzītas vienotas – 80 % no Eiropas vidējā, bet ne zemāk kā Ungārijas līmenis. Tas ir reāli izpildāms no ES puses, jo tas kopsummā visām trim Baltijas valstīm prasa papildus 900 miljonus septiņu gadu periodā, kas prasa nulle komats procentus no kopējā budžeta, skaidro J. Lazdiņš.
No lauksaimnieku un organizāciju viedokļa mēs necīnāmies par konkrētām naudas summām, bet par to, lai starpība starp augstāko saņēmēju un zemāko saņēmēju nebūtu tik radikāLli atšķirīga, ka tās ir tagad, kad atšķirība sasniedz vairākas reizes. Mēs cīnamies, lai visi atbalsta saņēmēji būtu 20 % robežā – ja tajā atrodamies, tad varam strādāt uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, kas nav šobrīd. Tas, ka esam spējuši tik tālu attīstīties un pozicionēties kā eksportspējīga nozare, tas tikai pateicoties Latvijas lauksaimnieku gribasspēkam un sīkstumam, bet labvēlīgu nosacījumu no konkurences puses mums nav radīti. Kā piemēru jānosauc dārzeņu sektors, kur, piemēram, starpība ar Poliju tiešmaksājumos ir 60 eiro/ha, nerunājot par papildu maksājumiem, ko saņem Polijas lauksaimnieki, skaidro Zemnieku Saeimas vadītājs.