Prasīs pārskatīt priekšlaicīgo pensiju apmēru

foto: lat.gorod.lv
foto: lat.gorod.lv

Neraugoties uz vājo politisko atbalstu, lai veiktu izmaiņas priekšlaicīgo pensiju izmaksā un atgrieztos pie pirmskrīzes situācijas, kad priekšlaikus pensijā aizgājušie saņemtu pensiju 80 procentu apmērā, Latvijas Pensionāru federācija (LPF) turpinās cīniņu un atkārtoti vērsīsies Saeimā, lai panāktu izmaiņas pensiju likumā.

Labklājības ministrija nav plānojusi rosināt šādas izmaiņas, jo uzskata, ka priekšlaicīga pensionēšanās ir galējs solis, ja cilvēkam nav darba.

Pateicoties politiskām spēlēm pirms pensiju likuma grozījumiem pagājušajā gadā, Latvijā iespēja priekšlaikus pensionēties ir saglabāta kā pastāvīga likuma norma. Tomēr līdz šim nav bijuši veiksmīgi centieni atgūt šīs pensijas sākotnējos apmērus, proti, 80 procentus, tāpēc visi pensionāri, kuri tagad priekšlaikus dodas pensijā, šo pensiju saņem tikai 0 procentu apmērā. LPF vadītāja Aina Verze šādu pensiju apmēru dēvē par pazemojumu.

Divus gadus pensija vai darbs

«Ja cilvēks pensijā iet priekšlaicīgi, viņš saņem pusi no aprēķinātās vecuma pensijas,» Neatkarīgajai skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciāliste Edīte Olupe. Saņemt šo pensiju un vienlaikus strādāt algotu darbu nav ļauts. Pilnu pensijas apmēru persona saņem automātiski, sasniedzot «īsto» pensijas vecumu, vēl šogad tas ir 62 gadi. Pēc VSAA datiem, ir cilvēki, kuri pieprasa pensiju aprēķināt, bet reāli to nesaņem, tas ir, pensijā neaiziet, šādos gadījumos vecuma pensiju pārrēķina, ja persona papildus strādājusi algotu darbu, par kuru maksāti nodokļi. Citos gadījumos vecuma pensiju nepārrēķina un tā ir tāda pati kā aprēķināta sākumā. E. Olupe uzsver, ka no šīs pensijas arī nevar atteikties. Pensija netiek samazināta vai pārrēķināta, ja tā ir reiz aprēķināta, un nav pamata to pārrēķināt, tā nebūs mazāka. Taču jāņem vērā, ka gadījumā, ja cilvēks nebūtu aizgājis priekšlaikus pensijā, bet vēl divus gadus strādātu, viņa pensija gala rezultātā, visticamāk, būtu lielāka. Pensijas apmēru ietekmē arī koeficients, ko ņem vērā pensijas aprēķināšanas formulā un kas katru gadu ir cits. Neatkarīgā jau rakstīja par pensionāru neapmierinātību ar šo koeficientu, kas daudziem pensionāriem krīzes laikā samazināja pensijas. E. Olupe norāda, ka tā ir pašu cilvēku izvēle – strādāt divus gadus ilgāk un saņemt lielāku pensiju, kurā būs ieskaitīti arī šie divi gadi, vai šos divus gadus pavadīt, saņemot priekšlaicīgu pensiju.

Ne tikai uz krīzes laiku

Tomēr ne visiem cilvēkiem pirmspensijas vecumā ir darbs, un tieši šī vecuma cilvēki ir viena no riska grupām, kuriem, darbu zaudējot, to ir visgrūtāk atrast. Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēti 13 993 pirmspensijas vecuma bezdarbnieki jeb 13,4 procenti no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita. Labklājības ministrija (LM) plāno mūžizglītības pasākumos prioritāri iesaistīt tieši iedzīvotājus vecumā pāri par 45 gadiem, Neatkarīgā noskaidroja LM. Arī subsidētās nodarbinātības pasākumus turpmāk plānots vairāk vērst uz ilgstošajiem bezdarbniekiem, kuru vidū vairāk ir tieši vecāka gadagājuma bezdarbnieki. «Uzskatām, ka priekšlaicīgai pensijai jābūt galējam solim gadījumā, ja cilvēkam nav darba,» LM viedokli pauž Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče.

LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece skaidroja, ka viens no iemesliem, kādēļ tika noteikts, ka priekšlaicīgi piešķirtā vecuma pensija līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanai izmaksājama 50 procentu apmērā, bija cilvēku motivēšana strādāt ilgāk. «Stimulējot personas ilgāk palikt darba tirgū, uzlabojas personu sociālais nodrošinājums vecumā. Kā zināms, vecuma pensijas apmērs ir atkarīgs gan no uzkrātā pensijas kapitāla, gan no pensionēšanās vecuma. Līdz ar to, personai turpinot strādāt un pensionējoties vēlākā vecumā, vecuma pensijas apmērs ir lielāks nekā tad, ja viņa izvēlas pensionēties priekšlaicīgi,» stāsta J. Muižniece. Viņa uzsver, ka priekšlaicīgo pensiju apmēra samazināšana neesot bijusi plānota tikai uz krīzes laiku.

Līdz 2013. gada 31. decembrim cilvēki var priekšlaicīgi doties pensijā 60 gadu vecumā, bet, tā kā jau no 2014. gada pakāpeniski tiks paaugstināts pensionēšanās vecums par 3 mēnešiem gadā, palielināsies arī priekšlaicīgās pensionēšanās vecums. 2025. gada 1. janvārī pensijā varēs iet 65 gadu vecumā, priekšlaicīgi pensionēties – 63 gadu vecumā.

Pazemojums, ne pensija

LPF priekšsēdētāja Aina Verze stingri uzskata: nepieciešams atgriezties pie 80 procentu priekšlaicīgas pensijas, un tā jādiferencē atkarībā no darba stāža. LPF šo priekšlikumu esot iesniegusi Saeimā, bet priekšlikums nav atbalstīts. Jau tuvākajā laikā LPF par savām prasībām informēs LM, taču A. Verze šaubās, vai tieši priekšlaicīgās pensijas jautājums pašlaik gūs atsaucību, iespējams, nākamā gada budžeta sagatavošanas laikā. «Nav normāli, ja cilvēks saņem tikai pusi pensijas. Ja cilvēks visu mūžu nostrādājis par skolotāju, bet šo darbu nevar vairs darīt un beigās saņem tikai 100 latus – tas ir pazemojoši,» saka A. Verze.
***
UZZIŅAI
PRIEKŠLAICĪGĀS PENSIJAS
• Priekšlaikus, tas ir, divus gadus pirms valstī noteiktā pensionēšanās vecuma, pensijā var doties ikviens strādājošais, kura darba stāžs ir vismaz 30 gadu. 2013. gadā priekšlaikus pensijā var iet 60 gadu vecumā
• Laikā, līdz persona sasniedz īsto pensijas vecumu, viņam pensiju izmaksā 50% apmērā. Saņemt priekšlaicīgo pensiju un strādāt vienlaikus nav atļauts
• Kad sasniegts īstais pensijas vecums, pensiju sāk maksāt pilnā apmērā
• Vecuma pensijas saņem 476 100 cilvēki
• Priekšlaicīgās vecuma pensijas piešķirtas 15 900 cilvēki, bet tās saņem 10 800 (pārējie nesaņem, jo strādā)
• Vidējais piešķirtās priekšlaicīgās pensijas apmērs – 208,52 lati, bet vidējais izmaksājamās – 93,92 lati
• Satversmes tiesa 2011. gadā atzina, ka samazinātais priekšlaicīgās pensijas apmērs nepārkāpj Satversmi

04.02.2013, 11:45

NRA


Написать комментарий