Ātro kredītu tirgū pavirši vērtē klientu maksātspēju

foto: diena.lv
foto: diena.lv

Tā saukto "ātro kredītu" izsniegšanas tirgus straujās izaugsmes pamatā ir nepietiekamā klienta maksātspējas vērtēšana, kā rezultātā pie līdzekļiem sms pakalpojumu veidā var tik cilvēki, kuriem kredītiestādēs aizdevums tiktu atteikts. Tā liecina LTV raidījuma "de facto" veiktie secinājumi projektā "smsSOS".

Glābējīsziņu sūtītāji ar vēsti, ka bankas kontā ieripojusi nepieciešamā naudas summa, savus ziedu laikus piedzīvojuši tieši pēdējos gados, līdz ar finanšu krīzi un banku piekopto stingro kreditēšanas politiku. Pēc būtības finanšu SOS pakalpojumu sniedzēji sms veidā Latvijā sāka veidoties 2007.gadā, bet šīs kompānijas ar katru gadu sāka augt kā sēnes pēc lietus. Šobrīd tirgū reģistrēti vairāk nekā desmit "ātro kredītu" izsniedzēju un viņu galvenais sauklis – aizņemies viegli, ātri un jebkurā situācijā.

Maksātspējas nepietiekama izvērtēšana un agresīvas, pat maldinošas reklāmas – tās ir problēmas, kuras nozares pārraugi atzīst par steidzami risināmām. smsSOS bizness balstās uz to, ka naudu ir iespējams aizņemties ļoti ātri – 15 minūtēs, bet komercbankas norāda, ka tik īsā laika posmā izvērtēt klienta spēju aizņemto naudu atmaksāt nav iespējams.

"Faktiski jebkuru kredītu ņemot, ir vajadzīgas pāris dienas, 4 - 5 dienas, kuru laikā banka savāc par šo cilvēku informāciju, lai saprastu kādi ir viņa ienākumi, kādi ir viņa līdzšinējā kā kredītņēmēja uzvedība, maksājumu kultūra, vai viņš vispār tajā ienākumu līmenī atbilst vai neatbilst, vai viņš spēs tālāk šis saistības segt. Tas prasa vairākas dienas. Ātrajiem kreditētājiem, ja es piezvanu uz ātro kreditētāju firmu un dabūju 15 minūtēs, tad ir pilnīgi skaidrs, ka nav iespējams izvērtēt šo klientu kredītspēju. Un tā nav atbildīga ne aizņemšanās, ne aizdošana," sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Ātro kredītu nozari šobrīd uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Tā vadītāja Baiba Vītoliņa atzīst, ka tieši maksātspējas vērtēšana ir galvenais jautājums, kuru šogad vajadzētu atrisināt arī likumdošanas ietvaros. Viņa ir kategoriska – ja 15 minūtēs kreditors nevar pārliecināties par cilvēka ienākumiem un spēju kredītu atmaksāt, šāds pakalpojums nevar tikt sniegts.

"Neesmu pārliecināta, vai patērētājam šo pakalpojumu vajag. Tas, ka viņam liekas kādā mirklī, ka viņam šo pakalpojumu 15 minūtēs vajag, tas nenozīmē, ka viņam tiešām vajag un ir tiesības uz šādu pakalpojumu 15 minūtēs. Jo galu galā uz hipotekāro kredītu 15 minūtēs jums nav tiesību. Tā kā, ja viņi to nevar izdarīt, tāds pakalpojums nav manā skatījumā vajadzīgs sabiedrībai," raidījumam sacīja Vītoliņa.

Tieši naudas vieglā pieejamība un tas, ka slikta kredītvēsture bankā neliedz to saņemt pie sms aizdevējiem, ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki izmanto ātros kredītus, uzskata akadēmiska pētījuma par ātrajiem kredītiem autore Diāna Neimane. Viņa norādīja, ka "izvēlas šo te pakalpojumu tāpēc, ka viņi principā negrib aizņemties no draugiem, radiem un lielākoties viņi arī nav spējīgi aizņemties no bankas dēļ tā, ka vai nu viņiem ienākumi ir pārāk mazi, vai arī bankas viņiem nepiešķir šos te kredītus".

Ātro kredītu tirgus kāpumu novērojuši arī parādu piedzinēji. Ja kopējais parādnieku skaits nemazinās un īpaši neaug, tad struktūra gan. Mazāks ir banku nemaksātāju skaits, toties lielāks «ātro kredītu» klientu. Turklāt puse no nemaksātājiem parādu piedzinējiem jau ir zināmi. Tas nozīmē, aizdevumu neatmaksā atkārtoti.

"Viņi izmanto šo iespēju kā kreditors, kas viņu ir nokreditējis vakardien, nezina, ka viņš ir aizņēmies, un viņš nākošā dienā startē pie cita un aizņemas atkal," sacīja "Paus Konsults" Juridiskā departamenta direktore Aija Zirne.

Risinājumus šīm situācijām nu sola meklēt Ekonomikas ministrija un jauši vai nejauši sarosījušies arī paši nebanku kreditētāji, kuri šonedēļ atdzīvināja jau pirms kāda laika nodibinātu asociāciju un tagad sola paši tirgu sakārtot, parakstot labās prakse standartu. Tiesa noprotams, ka asociācija iebilst pret būtiskiem ierobežojumiem, piemēram, procentu likmju maksimālā apmēra noteikšanu. Esot jāizglīto patērētājs, visu pārējo sakārtošot tirgus.

"Šobrīd šie risinājumi tieši precīzi nav nekur, viņi ir tikai izteikti ātrumā un iespējams daži ir nepārdomāti un populistiski izskanējuši, tāpēc, lai reaģētu kaut kā uz atsevišķiem šiem gadījumiem, kas ir publiskajā telpā izskanējuši. skaidru piedāvājumu līdz galam vēl joprojām nav," norādīja Latvijas Nebanku kreditētāju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

Ātrie kreditētāji no valsts sagaidot vienotu kredītņēmēju reģistru, tas ļaušot izvairīties no situācijām, kad pie naudas tiek cilvēki, kuriem tā nebūtu jādod. Tomēr problēma vēl jau ir kur citur – pašu aizdevēju atbildībā! Patērētāju aizsargi norāda, ka tāpēc drīzumā klāt būs jāķeras arī ātrās naudas reklāmām, kas esot maldīgas un rada priekšstatu, ka nauda īsziņā ir tikai glābiņš un saistības nerada.
"Mūsu skatījumā neviena no reklāmām, kas aicina cilvēkus iesaistīties, paņemt kredītu un dod par to kaut kādas dāvanas, bezmaksas picas vai koncertus, tā viennozīmīgi ir bezatbildīgas aizņemšanās veicināšana," sacīja PTAC direktore Vītoliņa.


Написать комментарий