Svinot uzvaras pār Napoleona armiju 200 gadu jubileju, Daugavpils rāda kinofilmas 3

foto gorod.lv
foto gorod.lv

Šogad aprit 200 gadi kopš uzvaras pār Napoleona armiju. Šis notikums tiešā veidā skar ne tikai Krievijas iedzīvotājus, bet arī daugavpiliešus, jo mūsu pilsētas ievērojamā vieta – Dinaburga cietoksnis – Napoleona armijai bija kļuvusi par nepārvaramu šķērsli un mainīja kara gaitu.

Triju dienu laikā visiem daugavpiliešiem un pilsētas viesiem ir iespēja uz lielā ekrāna noskatīties mākslas filmas, kas ir veltītas šim datumam un tiek pieskaitāmas pie padomju un Eiropas kinematogrāfa zelta izlases.

Šodien, 14.septembrī, kinoteātrī „Renesanse” startēja filmas „No Austerlicas līdz Dinaburgai” demonstrējums, kuru organizēja informācijas portāls Gorod.lv un Sanktpēterburgas Krievijas-Baltijas mediju centrs. Lielu atbalstu ir sniedzis kinokoncerns „Mosfiļm” un tā ģenerāldirektors Karens Šahnozarovs, kas atļāva minēto kinofilmu demonstrējumu.

Pirmie lielisko kinofilmu „Huzāru balāde” un „Kutuzovs” skatītāji bija Daugavpils skolēni, kuri šodien bija ieradušies uz kinoseansiem.

Atklājot jubilejai veltīto kinofilmu demonstrējumu, KF Ģenerālkonsuls Daugavpilī Oļegs Ribakovs atzīmēja, ka skatītājiem piedāvātās mākslas filmas ļoti atšķiras no mūsdienu grāvējiem, jo tās sniedz pozitīvu emociju devu. „Ļoti patīkami, ka zālē ir tik daudz jauno cilvēku. 1812.gada Tēvijas karš ir vēstures daļa, kas jāzina katram Daugavpils iedzīvotājam, jo mūsu Cietoksnis izglāba Pēterburgu no Napoleona. Pēc piedzīvotajām neveiksmēm viņa armija devās uz Maskavu”, - pastāstīja diplomāts.

Sanktpēterburgas Krievijas-Baltijas mediju centra projektu koordinatore un žurnāla „Pulse” kino apskatu autore Natālija Efendijeva ir pārliecināta, ka izvēlētās mākslas filmas noteikti patiks Daugavpils skatītājiem.

„Mēs ceram, ka Daugavpils skatītāji mūs atbalstīs. Tiek plānots turpināt sadarbību ar jūsu pilsētu, Dinaburga cietoksnis ir lieliska vieta, kur varētu notikt šāda veida pasākumi.

Mākslas filmas, kas tiks demonstrētas, atšķiras ar vēsturisku precizitāti – tika piemeklētas ideālas vides, iedzīves detaļas. Filmās attēlotie varoņi ir pat ārēji līdzīgi vēsturiskajām personām, piemēram, Bagrations no mākslas filmas „Kutuzovs”.

Skatītāju uzmanībai tiek piedāvātas 4 mākslas filmas, trīs no kurām ir padomju kinematogrāfa pērles, - „Huzāru balāde”, „Kutuzovs”, „Karš un miers” un poļu režisora Andžeja Vaidas darbu „Pans Tadeušs”. Ceram, ka esam izvēlējušies labas filmas, kuras patiks Daugavpils skatītājiem”, - pastāstīja Natālija Efendijeva.

Rīt, 15.septembrī, kinoteātrī „Renesanse” demonstrēs epopeju „Karš un miers”, bet svētdien pasākumu noslēgs Šekspīra cienīgā drāma „Pans Tadeušs”.



Написать комментарий

Daugavpilī tos notikumus piemin tādā mērcē, it kā Daugavpils vēl joprojām būtu Krievijas impērijas cietoksnis, un vēstures notikumus traktē no Krievijas interešu viedokļa. Gan krievu, gan franču vara Latvijā un Daugavpilī bija sveša vara, taču Napoleona impērijas Civilkodekss noteikti bija solis uz priekšu salīdzinājumā ar Krievijas impērijas dzimtbūšanas iekārtu. Latvijā nav pamata svinēt Krievijas uzvaru pār Napoleonu.

No militārā viedokļa Napoleona karagājienā uz Krieviju Pēterburga jau no sākuma bija tikai blakus mērķis, un galvenie spēki paša Napoleona vadībā gāja uz Maskavu. Pēterburgas virzienā, nodrošinot galveno spēku kreiso flangu, darbojās tikai franču armijas 10. korpuss maršala Makdonalda vadībā.

Napoleons bija iekarotajs un Krievijas imperija bija iekarotājs. Napoleons gan bija progresīvāks un mazāk despotisks. ES pieļauju, ka Latvijai izdevīgaka būtu Napoleona uzvara. Es neredzu par ko priecāties.

Zem krievu varas Latvijā un sevišķi Latgalē uzplauka nabadzība. Tieši krievi bija tie, kuri no 1865.-1904.gadam aizliedza druku latīņu burtiem un šādā veidā uzsāka latgaļu un latviešu valodas iznīcināšanu, kā arī delatviskoto latgaļu pārkrievošanu.

Gan krievi, gan franči abi bija un arī 2012.gadā ir kolonizācijas varas nesēji. Gan krievi, gan franči sagrāba un nīdēja ārā mazās tautas. Tikai franči pēdējo 200 gadu laikā kļuvuši civilizētāki, humānāki un kulturālāki. Krievi kā bija tā arī palikuši ar imperiālistisko domāšanu, protams, ne visi krievi - ir daži izņēmumi.

Un Latvijā nedzīvo krievi. Tikai un vienīgi krievu tautas DIASPORA.

Написать комментарий