Lai arī spēkā esošais likums paredz, ka pašvaldības nākamgad nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi dzīvojamai platībai var piemērot robežās no 0,2% līdz 3% no kadastrālās vērtības, Finanšu ministrija (FM) piedāvā tomēr noteikt divreiz zemākus nodokļa "griestus" - 1,5%.
Ja pašvaldība izvēlēsies savā teritorijā neizmantot iespēju noteikt "mājokļa nodokli" līdz 1,5%, tā varēs saglabāt saviem iedzīvotājiem esošās nodokļa likmes - 0,2%, 0,4% un 0,6% atkarībā no dzīvojamās platības kadastrālās vērtības.
Zemei nodokļa likme paliks nemainīga – 1,5% no kadastrālās vērtības, bet graustiem un neapsaimniekotajai lauksaimniecības - 3% no kadastrālās vērtības.
Ministru kabinets šos likuma grozījumos varētu izskatīt vienā no tuvākajām valdības sēdēm.
Likumprojekts arī paredz NĪN atlaidi daudzbērnu ģimenēm, kura gan tiks piemērota ar 2014.gadu, jo vēl nepieciešams laiks, lai nodrošinātu pilnīgu informāciju par daudzbērnu ģimeņu īpašumiem. Iecerēts, ka daudzbērnu ģimenes saņemts 50% "mājokļa nodoklim" un nodoklim mājoklim piekritīgajai zemei, ja šajā mājoklī būs deklarēti ģimenes locekļi ar vismaz trīs bērniem un ja šis mājoklis pieder kādam no ģimenes locekļiem (vecākiem vai bērniem).
Nodokļa atlaide nevarēs pārsniegt 120 latus gadā, līdz ar to, ja daudzbērnu ģimenes mājokļa un tam piekritīgas zemes nodokļu summa pārsniedz 240 latus gadā, atlaide būs nevis 50%, bet gan 120 lati. Savukārt, ja nodokļu summa būs no 10 līdz 240 latiem, nodokļa atlaide būs 50% no summas.
FM skaidro, ka no 2013.gada NĪN noteikšanas un administrēšanas tiesības pilnībā būs nodotas vietējām pašvaldībām, jo tās uz vietas varēs precīzāk noteikt šā nodokļa likmes atbilstoši katras pašvaldības mērķiem un vajadzībām. Ja pašvaldība izvēlēsies savā teritorijā noteikt nodokļa likmi valdības noteiktā "koridora" ietvaros, tai būs jāizdod saistošie noteikumi.
Sagatavotais likumprojekts paredz, ka visām pašvaldībām būs saistoši vienoti principi, pēc kuriem noteiktas nodokļa likmes. FM rosina pieņemt četrus principus, kurus, nosakot NĪN likmi, būs jāievēro visām pašvaldībām.
Viens no principiem ir objektīva grupējuma princips, saskaņā ar kuru nodokļa maksātāji vai nodokļa objekti tiek grupēti atbilstoši objektīviem kritērijiem, piemēram, nodokļa maksātāji – fiziskās personas un juridiskās personas, nodokļa objekti – dzīvojamās mājas, ražošanas objekti, komercobjekti utt..
Otrs ir efektivitātes princips, saskaņā ar kuru pašvaldība samēro nodokļa administrēšanas izdevumus ar nodokļa ieņēmumiem. Šis princips nozīmē, ka pašvaldībai ir jāizvērtē, kādus nodokļa administrēšanai nepieciešamos pasākumus piemērot, lai tie būtu samērīgi ar šo rezultātā paredzamajiem nodokļa ieņēmumiem.
Tāpat piedāvāts atbildīgas budžeta plānošanas princips, saskaņā ar kuru pašvaldība salāgo savus pienākumus ar to izpildei nepieciešamajiem līdzekļiem. Attiecībā uz NĪN tas nozīmē, ka pašvaldībai pirms lēmuma par piemērojamo nodokļa likmi ir jāizvērtē, kādi būs paredzamie NĪN ieņēmumi.
FM arī piedāvā noteikt prognozējamības un stabilitātes principu, saskaņā ar kuru nodokļa likmes noteiks vismaz uz diviem gadiem, ja īpašuma kadastrālā vērtība nākamajā taksācijas gadā pieaug vai samazinās ne vairāk kā par 20%. Šī principa ievērošana nepieciešama, lai nodokļa likmes nemainītu katru gadu un nodokļa maksātājiem būtu stabilitātes sajūta un nerastos bažas, vai nākamajā gadā pēkšņi nodokļa likme visiem dzīvokļiem nebūs 1,5%, skaidro FM.
Likumprojekts nosaka arī trīs izvēles principus, kurus pašvaldība varēs piemērot vai nepiemērot pēc saviem ieskatiem - uzņēmējdarbības atbalsta princips, sociālās atbildības princips, kā arī teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas princips.
FM paredz, ka arī, nosakot nodokļa atvieglojumus, pašvaldībām būs obligāti jāievēro objektīva grupējuma, efektivitātes, atbildīgas budžeta plānošanas un sociālās atbildības princips, bet pārējos principus varēs piemērot pēc izvēles.
Likumprojekts arī paredz, ka pašlaik tikai mājokļiem noteikto nodokļa atvieglojumu maznodrošinātām un trūcīgām personām turpmāk varēs piemērot arī šiem mājokļiem piekritīgajai zemei.
Likumprojekts ļaus pašvaldībām izvēlēties - 2013. un 2014.gadā turpināt piemērot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu zemei vai saglabāt nodokļa apmēru zemei iepriekšējā gada līmenī, kā arī noteikt šā pieauguma ierobežojuma apmēru un piemērošanas nosacījumus. Tādējādi pašvaldībām ir paredzēta iespēja koriģēt nodokļa slogu nodokļa maksātājiem, ņemot vērā nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības savā teritorijā un iedzīvotāju maksātspēju.
Vienlaikus likumprojekts paredz stingrākus nosacījumus tiem nekustamā īpašuma īpašniekiem, kuri neuztur īpašumu kārtībā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem. Pašvaldības varēs piemērot neapstrādātai lauksaimniecības zemei gan paaugstinātu nodokļa likmi līdz 3% no kadastrālās vērtības, gan papildlikmi -1,5%, kopumā no pamesto zemju īpašniekiem iekasējot nodokli 4,5% apmērā.
Ja pašvaldība atsevišķi nelems par papildlikmi, tad neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei tiks piemērota esošā kārtība un nodokļa likme būs 3%.
Likumprojekts arī paredz jaunu nodokļa aprēķināšanas kārtību graustiem, ļaujot rēķināt nodokli vai nu no būves, vai nu no tai piekritīgās zemes kadastrālās vērtības, izvēloties lielāku vērtību un attiecīgi aprēķinot lielāku nodokli.