Septembra otrajā nedēļā Gulbenes novada vēstures un sociālo zinību skolotāji devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Viļakas novadu. Lieliski izplānots, labi organizets, un noderīgas informācijas pārbagāts brauciens. Nevar nepieminēt Viļakas novada cilvēku neizmērojamo sirsnību, viesmīlību un dāsnumu, informē Gulbenes novada pašvaldība.
Viļakas novada mērs Sergejs Maksimovs iepazīstināja ar faktiem, skaitļiem un saimniekošanas pamatprincipiem savā novadā. Stāstīja par sadarbību un draudzību, kāda ir izveidojusies un aizvien tiek veidota starp Latvijas un Krievijas pierobežā dzīvojošajiem ļaudīm. Par jautājumiem un pieredzi, kas saistīta ar izglītību mūs informēja Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sarmīte Šaicāne.
Visu dienu ar mums kopā pavadīja Viļakas novada vēstures un sociālo zinību skolotāju MA vadītāja Anželika Ločmele. Kalnainais reljefs, viensētas un patiešām bagātā ābolu raža piesaistīja mūsu skatienus mazā ceļojuma pa Viļakas novadu laikā. Klausoties neparasti talantīgā Viļakas Valsts ģimnāzijas mājturības un vizuālās mākslas skolotāja un šīs puses vēstures sargātāja Jāņa Laicāna stāstījumā, interesanti un pamatīgi iepazinām Viļakas pilsētas (Marienhauzenas) un tās tuvakās apkaimes vēsturi. Klātienē iepazinām Viļakas Jēzus Sirds Romas katoļu draudzes, Viļakas Luterāņu draudzes un Viļakas Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo draudzes baznīcas. Senāk šajā pilsētā ir bijusi arī sinagoga. Katoļu draudzes baznīcā skolotājs mūs pārsteidza pats ar savu ērģēļu spēli. Viņa izpildījumā klausījāmies fragmentu no J.S.Baha tokātas un fūgas re minorā.
Izstaigājām Balkanu takas, viesojāmies Kangaru skolā, kas tagad ir vēstures liecība aizgājušajiem laikiem, izsmaržojām, izgaršojām un iepazinām garšaugus šīs vecās skolas dārzā. Šobrīd bijusī Kangaru skola piedāvā iespēju izstaigāt trīs dažāda garuma takas Balkanu kalnos, sildīties pie kamīna un pārnakšņot skaistās, pēc koka smaržojošās istabās. Ziemā te ir apgaismotas distanču slēpošanas trases.
Dienas noslēgumā „Vēršukalna” kultūrvēstures muzejā kopā ar Viļakas novada skolu vēstures un sociālo zinību skolotājiem bijām liecinieki bezgala garšīgas un smaržīgas maizes cepšanas procesam un pie pusdienu galda vienojāmies par turpmākās sadarbības iespējām.
Ne velti Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Latvijas kultūrvēsturnieks Pēteris Zeile Viļaku dēvē par Latgales ziemeļu pērli.