Sociologs: Uzvaras pieminekļa demontāža var nopietni šķelt sabiedrību

foto szf.lu.lv
foto szf.lu.lv

Ik gadu, 9. maijā, uzbango asas diskusijas par Uzvaras laukuma un tā pieminekli, kas vieniem simbolizē nacistiskās Vācijas sabrukumu, savukārt otriem kārtējo Latvijas okupācija.

Taču vēl lielāku spiedienu sabiedrībai uzlikusi manabalss.lv reģistrētā iniciatīva, kas vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu. Šobrīd savākti jau 2934 paraksti.

Idejas autori ir Roberts Krastiņš, Emīls Gailis un Māris Ruks, kurš sarakstījis grāmatu "Spridzinātāji" - tajā viņš aprakstījis neveiksmīgu mēģinājumu 1997.gadā pašreizējo Uzvaras pieminekli uzspridzināt. Viens no iniciatīvas autoru mērķiem ir atjaunot Latvijas valstiskumam būtisko simbolisko jēgu un vietu. „Uzvaras laukums galvaspilsētā tika nodēvēts un neatkarīgās Latvijas laikā iekārtots par godu Latvijas armijas nozīmīgajai uzvarai pār Bermonta karaspēku. Tas ir Latvijas valsts uzvaras laukums, nevis PSRS armijas uzvaras laukums,” liecina manabalss.lv izveidotā iniciatīva.

Aģentūras "Latvijas fakti" vadītājs Aigars Freimanis skaidro, ka šāds solis varētu pamatīgi šķelt sabiedrību: „Es neredzu jēgu šādai iniciatīvai. Turklāt tās ir pamatīgas izmaksas, gan finansiālā, gan cilvēkresursu ziņā. Manuprāt, šo jautājumu nevajadzētu cilāt – tas var novest pie nopietnas sabiedrības šķelšanās.”

Arī Saskaņas centra (SC) politiķis Sergejs Dolgopolovs šo ideju vērtē kā amorālu un idejas autorus sauc par neliešiem. S. Dolgopolovs uzsver, ka, iespējams, šīs idejas autori pat neapzinās, cik asa var būt sabiedrības reakcija uz tik radikālu soli: „Manuprāt, ir jautājumi, kuri nav pārspriežami. Lai gan uz šo situāciju raugos salīdzinoši mierīgi, idejas autoru uzskatu par neliešiem.”

Kā nra.lv noskaidroja Saeimas preses centrā, lai šāda iniciatīva tiktu izskatīta Saeimā, vispirms nepieciešams savākt 10 000 parakstu. Kad tas ir izdarīts, iniciatīvas autori aizpilda kolektīvo iesniegumu. Taču bažas par šīs konkrētās iniciatīvas tiesiskumu rada likuma norma, kas nosaka, ka kolektīvais iesniegums nedrīkst ietvert tādu prasījumu, kurš ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs. Kolektīvais iesniegums nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.

Sabiedrības līdzdalības fonds manabalss.lv pārstāvis Jānis Erts par iesniegto iniciatīvu izsākās piesardzīgi: „Viennozīmīgi, šīs ir sarežģīts gadījums, kas, iespējams, var būtiski šķelt sabiedrību. Šo konkrēto gadījumu mēs izskatījām vairakkārt, jo sākumā tā neatbilda mūsu projekta prasībām. Idejas autori to uzlaboja un šobrīd vāc parakstus. Manuprāt idejas pamatdoma ir laba, bet veids, kā tā tiek pasniegta, var raisīt asas diskusija. Iniciatīva tika izveidota šī gada aprīlī – savāktais balsu skaits liecina par sabiedrības piesardzību un vēlmi neiziet uz atklātu konfliktu. Neskatoties uz milzīgo ažiotāžu, kas ik gadu, 9. maijā, ieskauj Uzvaras parku, jāatceras, ka runa ir par piemiņas vieta, kur tiek nolikti ziedi karā kritušajiem. Vairāk smalkjūtības no parakstu vācēju puses - iespējams, ka tas varētu slāpēt šo strīdīgo jautājumu.”

14.08.2012, 07:35

NRA


Написать комментарий