Krievija jau no paša sākuma ir atbalstījusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un Arābu līgas īpašā sūtņa Kofi Annana centienus panākt situācijas stabilizēšanos Sīrijā un arī turpmāk darīs visu, kas no tās ir atkarīgs, otrdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
"Mēs no paša sākuma, no pašiem pirmajiem jūsu soļiem kā ANO un Arābu līgas īpašajam sūtnim, atbalstījām un atbalstīsim jūsu centienus, lai atjaunotu pilsonisko mieru," otrdien tikšanās sākumā ar Annanu teica Putins.
"Mēs darīsim visu, kas no mums ir atkarīgs, lai atbalstītu jūsu centienus," uzsvēra Krievijas prezidents.
Viņš piebilda, ka Annans Krievijā zināms kā kārtīgs cilvēks, kas iemantojis "ne vien popularitāti, bet arī uzticību".
Krievijas prezidents arī atgādināja, ka Annana vizīte Krievijā notiek laikā, kad Sīrijā norisinās traģiski notikumi.
Savukārt Annans apliecināja, ka būtu priecīgs Krieviju apmeklēt cita iemesla dēļ.
Viņš atzina, ka situācija Sīrijā "pašlaik ir krustcelēs, pašlaik ir svarīgs pagrieziena punkts".
Annans pirmdien sāka divu dienu vizīti Maskavā, kas ir Sīrijas prezidenta Bašara al Asada tuva sabiedrotā.
Annana pirmā tikšanās ar Putinu kopš viņa atgriešanās Krievijas prezidenta amatā notiek dienu pirms gaidāmās ANO Drošības padomes sanāksmes, kurā paredzēts balsot par rezolūciju, kas noteiktu sankciju draudus pret Damaskas režīmu.
Krievija ir solījusi bloķēt šo rezolūciju tāpat kā iepriekšējās divas, kas paredzēja militāras un ekonomiskas sankcijas pret Asada režīmu.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien paziņoja ‒ ja Rietumvalstis nobloķēs Krievijas projektu ANO Drošības padomes rezolūcijai par Sīriju, tiks pārtraukta ANO novērotāju misijas darbība Sīrijā.
Maskava ir ierosinājusi ANO Drošības padomē rezolūcijas projektu par Sīrijas konflikta risināšanu, kas paredz ANO novērotāju misijas paplašināšanu, bet Sīrijai nedraud ar sankcijām.
Sīrijā kopš pagājušā gada marta notiek plaši nemieri pret prezidenta Bašara al Asada režīmu. Atbilstoši "Sīrijas Cilvēktiesību observatorijas" datiem šajos nemieros gājuši bojā vairāk nekā 17 tūkstoši cilvēku, galvenokārt civiliedzīvotāji.